Tiesnesis Hāgā paziņoja, ka valsts valdībai jānodrošina, ka Nīderlandē siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomam 2020. gadā jābūt vismaz par 25% mazākam nekā 1990. gadā, jo tas esot atbilstoši valsts iespējai rīkoties, lai samazinātu karstuma viļņu, plūdu un jūras līmeņa celšanās iespējamību.
Tiesas lēmumā fiksēts, ka Nīderlandes valdības pašreizējie plāni paredz SEIG apjomu samazināšanu 2020. gadā par 17%, kas ir daudz mazāks samazinājuma apjoms nekā attīstīto valstu plāni par 25-40% samazinājumu.
Vides aizstāvju grupa Urgenda Foundation, kas tiesā iesniedza šo prasību pret valdību gandrīz 900 Nīderlandes pilsoņu vārdā, tiesas spriedumu jau nosaukusi par uzvaru. Eksperti atzīmē, ka šis tiesas lēmums ieies vēsturē, ja galīgais spriedums piespiedīs valdību obligāti izpildīt vides draugu prasības. «Šis varētu būt pirmais juridiskais brīdinājuma šāviens visām pasaules valstu valdībām,» intervijā Reuters paziņojis neatkarīgās pētnieku grupas Climate Analytics pārstāvis Bils Hērs. Arī Eiropas Parlamenta deputāts Gerbens Jans Gerbrandijs piebildis, ka «šim vēsturiskajam lēmumam būs dziļas sekas gan Nīderlandē, gan pārējā Eiropā un pasaulē».
Ļoti zīmīgi, ka šis tiesas spriedums pasludināts šogad, kad ap 200 pasaules valstīm decembrī īpašā samitā Parīzē mēģinās vienoties, kā nobremzēt klimata izmaiņas.
Dažas bagātās valstis jau paziņojušas, ka mēģinās panākt SEIG izmešu samazinājumu tādā apjomā, kā to tiesa tagad prasa Nīderlandes valdībai. Tas atbilst klimata izmaiņu scenārijiem, par kuriem ANO klimata pētnieki vienojās 2007. gadā.
Eiropas Savienība paziņojusi, ka mēģinās panākt SEIG emisiju samazinājumu 2020. gadā vismaz par 20% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Savukārt ASV plāno SEIG emisiju samazinājumu tikai 4% apjomā.
Greenpeace pārstāvis Džespers Teulings teicis BBC, ka Nīderlandes tiesas lēmums radījis precedentu rīcībai vides aizsardzības jomā. Jau esot ierosināti līdzīgi procesi arī Beļģijā un Filipīnās.
BBC analītiķe Anna Holigena atzīmē, ka Nīderlandes valdība jau piekritusi slēgt spēkstacijas, kas enerģijas ražošanā izmanto akmeņogles, un vairāk izmantot vēja un saules enerģijas avotus.