Saeima tiesībsargu ievēl atklāti, taču, ja ir divi vai vairāk kandidātu, tas notiek ar vēlēšanu zīmēm. J. Jansonu atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, kā arī deputāti no mazajām opozīcijas frakcijām, par I. Bērziņu-Ruķeri balsoja viņas izvirzītāja Vienotība un arī Saskaņa. Gadījumos, kad koalīcija nav vienota, pieaug opozīcijas loma. J. Jansona atkārtotu ievēlēšanu bez aizķeršanās vispirms apgrūtināja Saskaņa, kas ir lielākā Saeimas frakcija. Pirms pieciem gadiem tieši Saskaņa teorētiski izvirzīja J. Jansonu, lai gan neoficiāli viņš jau toreiz tika uzskatīts par ZZS kandidātu, kuru partija pati politisku apsvērumu dēļ nav virzījusi. Tolaik amatpersonas Saeima vēl vēlēja aizklāti. A. Brigmanis tagad gan tam nepiekrīt, apgalvojot, ka J. Jansona kandidatūru tiešām esot piedāvājusi Saskaņa.
Saskaņas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins nevarēja komentēt toreiz notikušo, jo viņš personīgi neesot bijis tiesībsarga izvirzītāju vidū. Taču tagad Saskaņa, uzklausot I. Bērziņu-Ruķeri, secinājusi, ka viņa labāk orientējoties cilvēktiesību jautājumos. Frakcijai neesot pieņemams, ka J. Jansons ir interesējies tikai par dažām tēmām, par kurām notiekot diskusijas, tā cenšoties izpatikt atsevišķām sabiedrības grupām. Tajā pašā laikā tiesībsargs neesot pievērsis uzmanību vairākiem citiem ne mazāk nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, nacionālo minoritāšu tiesībām, un ar savu viedokli pat radījis nervozu gaisotni mazākumtautību skolās, sacīja V. Agešins.
J. Jansona iespēju saglabāt amatu izšķīra mazās frakcijas - Latvijas Reģionu apvienība, kā arī No sirds Latvijai, kuras deputāts Arvīds Platpers gan balsoja pret abiem kandidātiem. Viņš žurnālistiem atgādināja, ka savu attieksmi paudis jau tad, kad Saeima uzklausīja tiesībsarga gadskārtējo ziņojumu. Ja J. Jansons tik ļoti iestājoties par bērnu tiesībām, tad kāpēc viņš redzējis tikai to, kas notika Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, bet nav aizbraucis uz Liepāju vai Salacgrīvu, kur notiek lielie festivāli ar jauniešu piedalīšanos, - šajos pasākumos viņi tiekot pakļauti alkohola un narkotiku riskam. Pirmajā balsošanas kārtā J. Jansonam pietrūka vienas balss. Tikpat labi var uzskatīt, ka viņa izredzes izšķīra Nellija Kleinberga (LRA), kuras biļetens pēc pirmā balsojuma tika uzskatīts par nederīgu, bet otrajā reizē viņa atbalstīja J. Jansonu.
Pēc apstiprināšanas amatā tiesībsargs žurnālistiem sacīja, ka tuvākajā laikā tiksies ar otru kandidāti I. Bērziņu-Ruķeri, lai pārrunātu, kā viņas zināšanas varētu izmantot Tiesībsarga biroja darbā, jo profesionālu ekspertu cilvēktiesību jautājumos neesot daudz. J. Jansons negribēja piekrist Saskaņas pārmetumiem, apgalvojot, ka esot strādājis arī ar nacionālo minoritāšu jautājumiem, piemēram, romu tiesībām. «Es nevaru būt ideāls visiem,» teica tiesībsargs, kurš norādīja, ka arī Saeimā pārstāvētajiem spēkiem ir dažādas intereses un izpratne. Viņš par savu panākumu uzskata jau to, ka Tiesībsarga birojs ir kļuvis atpazīstams, un nākotnē ir plānota vēl plašāka sabiedrības informēšana par tā darbu, arī jauniešu domnīcas veidošana. Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska ziņu aģentūrai LETA ir sacījusi, ka, raugoties, kā cilvēktiesību aizstāvji darbojas citās valstīs, «Latvija ir pelnījusi labāku tiesībsargu». Viņa neparedz lielas pārmaiņas Tiesībsarga biroja darbā un aicina J. Jansonu izdarīt nopietnus secinājumus par viņam pausto kritiku.