Līgotājiem un dejotājiem
Anda no Aizkraukles ar ziediem tirgojas Rīgas Centrāltirgū un atzīst, ka šis rūpals aktuāls tieši uz svētku laiku, jo ikdienā ģimenes saimniecībā tiek audzēti dārzeņi. Pie pārdevējas var iegādāties margrietiņu, rudzupuķu pušķus, vārpu saišķīšus, lupīnas, magones, peonijas, studentu neļķes, ozolzaru pušķus un dažādu ziedu pušķus, kādus parasti iedomājamies kā klasiskas jāņuzāles. Nelieli margrietiņu pušķi maksā no viena līdz diviem eiro, rudzupuķes un studentu neļķes - divus eiro. Anda stāsta, ka peonijas un studentu neļķes izaug dārzā pie mājas, bet savvaļas ziedus viņa salasa saimniecības pļavā. Rudzupuķes - pie kaimiņiem. Lasīt un nogādāt Rīgā palīdz vīrs. Svētku laikam ar viņu sarūpētajiem ziediem pietiekot. Savvaļas ziedus cilvēki gribot pirkt, jau gatavojoties svētkiem, noiets esot labs. Pircēji esot dažādi - jaunieši pērkot vairākus pušķus uzreiz, pensionāri izvēloties vienu margrietiņu pušķīti. Ārzemniekiem patīkot rudzupuķes un magones - jo krāsaināk, jo labāk. Anda pin arī vainadziņus - dažādu ziedu vainags meitenei maksā no pieciem eiro, Jāņa ozollapu vainags pat līdz desmit eiro. Gribētāju esot daudz, tāpēc pārdevēja pieņem pasūtījumus - var sarunāt, kādus ziedus vainagā gribēs un kurā datumā vajag gatavu. Līgo dienā ātri izpērkot arī gatavos vainagus. Peļņa esot laba - ap svētku laiku par jāņuzālēm iespējams ietirgot aptuveni tūkstoti eiro, cerības uz ienākumiem liek arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, kad kolektīviem vajadzēšot pušķus un vanadziņus.
Cenas līdzīgas
Kristīne un Raimonds no Pierīgas, līdzīgi kā Anda, tirgojas ar dažādiem pļavu ziediem, cenas aptuveni ir līdzīgas, bet stends lielāks. Pārdevēji saka - cenas līdzīgas konkurences dēļ, neesot vērts likt augstākas arī tad, ja pušķis kuplāks. Taču glītāki ziedi vairāk piesaistot pircējus. Viņi ziedus lasa paši, dodoties uz tuvējām pļavām, kā arī par nelielu naudu iepērk no citiem lasītājiem, jo Jāņu laikā liels pieprasījums. Visvairāk pirktās esot margrietiņas un rudzupuķes, ar raibajiem Jāņu pušķiem tik labi nesokas. Pieprasītas ir arī savvaļas magones, vien jāņem vērā, ka tās ātri novīst. Jāņuzāles pērk arī nelatvieši, bet vietējie Latvijas iedzīvotāji esot prasīgāki nekā ārzemnieki un vairāk kalkulējot, apstaigājot daudzus tirgotājus, kaut arī cenas no viena līdz trim eiro par pušķi, pārdevējuprāt, nav lielas. Peļņas apjomu pārdevēji neatklāj, bet saka, ka ir vērts apstaigāt Pierīgas pļavas un samirkt zālē, lai salasītu ziedus. Līgo svētku pušķus viņi tirgo jau ceturto gadu un atklāj, ka eiro pabojājis peļņu, jo agrāk varējuši to pašu tirgot latos, ko tagad eiro. It kā šķietami atšķirība pāris desmitu centu, taču uz lielu apjomu veidojot pat vairākus simtus eiro.
Augi jāsaudzē
Apstaigājot ziedu tirgotāju galdus Rīgas Centrāltirgū, Diena nemanīja, ka kāds pārdevējs piedāvātu aizsargājamos augus. Jautāti, vai pieejamas, piemēram, smaržīgās naktsvijoles, pārdevēji atbildēja noliedzoši. Arī Ilona Vilne, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve, atzīst - pēdējos trijos četros gados par tirgošanos ar aizsargājamiem augiem sodīto skaits sarūk, acīmredzot cilvēki kļūst izglītotāki un apzinīgāki, baida arī bargie sodi. Par tirgošanos ar īpaši aizsargājamiem augiem, kas nav orhidejas, fiziskai personai var piemērot sodu no 15 līdz 700 eiro un konfiscēt augus. Savukārt, ja pārdoti tiek Vašingtonas konvencijā ierakstīti augi, un Latvijas nelegālajā tirgū tādi galvenokārt ir orhideju dzimtas pārstāvji, sods ir no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai no 140 līdz 1400 eiro. Augu saraksts, kuri būtu jāmīl tikai ar acīm vai ar fotoaparātu, apstiprināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu 6. pantā. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi.
«Jāņu laikā DAP vides inspektori veic reidus savvaļas ziedu tirdzniecības vietās un pārbauda, vai nenotiek tirdzniecība ar aizsargājamiem augiem. Ja pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem, lūdzu, zvaniet uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 67509545! Sodi attiecas arī uz dzīvotņu postīšanu, tas ir, aizsargājamo augu plūkšanu, izrakšanu, centieniem tos pārstādīt vai ar tiem mainīties. Šie noteikumi ir saistoši arī tad, ja aizsargājamie augi atrodas privātpersonai piederošā teritorijā - mežā, pļavā, ceļmalā,» skaidro Ilona Vilne.
Dažādu apstākļu dēļ strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti maz, tāpēc daudzu augu sugas izzūd, taču vienlīdz lielu ietekmi nodara tiešas cilvēku darbības, tāpēc, ja kāds augs šķiet skaists, taču neatpazīstamas sugas, labāk tam iet ar līkumu. Nevienu augu nedrīkst plūkt īpaši aizsargājamās teritorijās - tās iespējams atpazīt pēc logotipa - ozollapas -, kas novietots pie iebraucamajiem ceļiem šajās teritorijās un ir labi pamanāms. Nevajadzētu iet lasīt jāņuzāles svešā privātīpašumā, to iepriekš nesaskaņojot ar saimnieku. Ceļmalas un valstij piederošās teritorijas ir īstās vietas, kurp doties pēc ziediem. Var arī apciemot radus un draugus, kam ir puķu pilnas pļavas.
Pērk ne tikai ziedus
Tuvojoties Līgosvētkiem iedzīvotāji pērk ne tikai ziedus, bet arī rūpējas par tradicionālajiem svētku ēdieniem un dzērieniem. Kā vēsta LETA, dzērienu ražotājs a/s Cēsu alu šogad jūnijā pāris pirmsjāņu nedēļu laikā strādājis ar 37% pārdošanas apjomu pieaugumu, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu maijā. «Gatavojoties Līgosvētkiem svinētāju ēdienkartē tradicionāli nozīmīgu lomu ieņem jāņusiers, alus un grilējumi, bet iedzīvotāji neaizmirst par tādu savu iecienīto gardumu kā torte Cielaviņa,» izklāsta Rimi Latvia pārstāve Laura Podskočija.