Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Tūrisma nozarei vēlas vienu virsvadītāju

Tūrisms varētu būt viens no ekonomiskās attīstības stratēģiskajiem virzieniem, taču Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem trešdien bija šaubas, vai šis resurss ir pienācīgi novērtēts. Sēdē tika konstatēts, ka šai nozarei nav viena kārtīga saimnieka, kurš koordinētu ar tūrisma attīstību saistītās aktivitātes - tās ir izkaisītas pa dažādām institūcijām.

Komisijas darba kārtībā jautājums iekļauts, jo decembrī ir samazinājušies ieņēmumi no tūrisma nozares, informēja komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA). Visvairāk sarucis tūristu skaits no Krievijas, ko varot saistīt ar ekonomisko situāciju šajā valstī. Gada pirmajā pusē viņš arī mudināja gādāt, lai ar tūrismu saistītās institūcijas Latvijas iespējas piedāvātu cilvēkiem, kuri ieradīsies uz Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem. Komisija aicināja uzaicinātos pāris nedēļu laikā apkopot priekšlikumus, kas traucē nozares attīstību, un konkretizēt, kāda palīdzība tiek gaidīta no Saeimas.

Ekonomikas ministrijas Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts situāciju nevērtēja kā dramatisku, jo, pēc ārvalstu viesu skaita pieauguma, salīdzinot ar 2013. gadu, pagājušajā gadā Latvija ir otrajā vietā Eiropā. Daļēji tas saistāms ar to, ka 2014. gadā Latvija bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Pērn deviņos mēnešos esot uzņemts vairāk nekā viens miljons tūristu, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk viesu joprojām ir no Krievijas. «Mēs arī turpmāk strādāsim ar Krieviju, jo šis tirgus ir liels un viņi šeit atstāj lielu naudu,» sacīja Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča. Viņa norādīja - aptuveni 40% tūristu no Krievijas nedzīvo viesnīcās. Rīga budžetā tūrisma attīstībai atvēlējusi 2,6 miljonus eiro. Nodibinājuma Rīga 2014 pārstāve Anna Muhka uzskata, ka Kultūras galvaspilsētas statuss Rīgai paliks vienmēr, un to vajadzētu izmantot. Viesi, kuri ierodoties uz kultūras pasākumiem, vēlas dzīvot labās viesnīcās un labi paēst. Taču problēma ir, ka Latvija ir rekordiste pēdējā brīža plānošanā. Piemēram, nākamgad ir paredzēts atklāt restaurēto Latvijas Valsts mākslas muzeju, bet jau šogad vajadzētu informēt interesentus ārvalstīs par šī notikuma pasākumiem, uzskata A. Muhka. Taču tas nav iespējams, laikus nezinot finansiālās iespējas.

Joprojām tūrismam ir sezonāls raksturs. Viesnīcas visvairāk noslogotas ir jūlijā, bet no maija līdz septembrim vidējais noslogojums ir 70%. To, ka valsts nepietiekami domā par tūrisma veicināšanu pārējā laikā, piemēram, attīstot darījumu tūrismu, kritiski vērtēja Tūrisma attīstības aģentu un operatoru asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa. Sēdē tika minēts, ka neizmantotas ir arī veselības un sporta tūrisma iespējas. K. Gitendorfa atgādināja arī par kūrortoloģiju, kas nozīmē, ka nepietiekami izmantots arī Jūrmalas potenciāls. Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāve Velta Lasmane informēja, ka, piemēram, ūdens atrakcijas Līvu akvaparkā pērn apmeklēja 253 000 viesu, no kuriem puse bija no kaimiņvalstīm. No tiem puse atbraukusi no Krievijas. Savukārt Somijas tūristu skaits nepārsniedz vienu tūkstoti. «Citiem mēs esam nomale un nabadzīga valsts. Tikai uz austrumu pusi mēs esam Eiropa,» atzina V. Lasmane. Viņa uzskata, ka Jūrmala ir Latvijas priekšrocība un tai vajadzētu veltīt īpašu programmu.

Deputātu reakcija pēc iepazīšanās ar situāciju nozarē bija kritiska. «Man ir kauns par to, kas te notiek. Ekonomikas ministrija nezina, ar ko tā nodarbojas. Tūrisms nav tikai Rīga un Jūrmala,» sacīja Dainis Liepiņš (LRA). Problēma, ko minēja kā Ingmārs Līdaka (ZZS), tā Ilmārs Latkovskis (NA) un Aivars Meija (NSL), ir tā, ka nav viena par tūrisma nozari atbildīgā, kuram būtu arī lielas pilnvaras koordinēt tajā notiekošo. «Ekonomikas ministrijai jau ir sasietas rokas, jo viena tās nodaļa nevar ietekmēt citu ministriju darbu,» atzina I. Līdaka. Viņš arī neesot neko saklausījis par Gruziju, Centrālāzijas valstīm, uz kurām Valsts prezidentu Andri Bērziņu vizītēs pavada liela uzņēmēju delegācija. Atdevi no braucieniem šajā sektorā nejūt. K. Gitendorfa aicināja necerēt uz tūristiem no Tālajiem Austrumiem, ja viņus ar Latviju nesaista tiešie avioreisi un ir apgrūtināts vīzu jautājums. Latviju ar Gruziju savieno tiešais reiss, norādīja Dzintars Zaķis, kurš uz Gruziju braucot diezgan bieži. Taču nekur viņš neesot redzējis kādas mūsu valsts tūrisma reklāmas aktivitātes. K. Gitendorfa atzina, ka Tūrisma attīstības valsts aģentūrai, kuras uzdevums ir nodrošināt tūrisma mārketinga pasākumus ārvalstīs, neesot tik daudz naudas, lai aptvertu daudzas zemes, tāpēc informatīvie pasākumi orientēti uz prioritārām valstīm.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?