Diena nedēļu pirms tiesas sēdes vērsās pie abām strīdus pusēm ar lūgumu formulēt savu pozīciju. JAU valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš norādīja, ka uzņēmums tiesvedības gaitu nekomentēs, bet apstiprināja, ka runa ir par projekta metam iztērētajiem līdzekļiem. Savukārt Kultūras ministrijas pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša atbildēja rakstveidā, atzīstot, ka tiesvedība ir par bijušās valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi noslēgtajiem līgumiem par Laikmetīgās mākslas muzeja Andrejsalā meta izstrādi. «Uzskatot, ka līgumi nav izpildīti, Jaunrīgas attīstības uzņēmums vērsās pie aģentūras, bet pēc tās reorganizācijas 2009. gadā - pie Kultūras ministrijas ar prasību atlīdzināt ar meta izstrādi saistītos izdevumus. Kultūras ministrija šo prasību neatzīst. Jaunrīgas attīstības uzņēmums 2010. gadā vērsās tiesā,» teikts atbildē.
Pirmajā tiesvedības instancē 2014. gadā saskaņā ar Latgales apgabaltiesas spriedumu JAU prasība noraidīta pilnībā, bet šo spriedumu uzņēmums pārsūdzēja. «Detalizētus komentārus par tiesvedības gaitu un izvēlēto taktiku Kultūras ministrija patlaban atturēsies paust, lai neietekmētu valsts pozīcijas tiesvedībā. Šobrīd Kultūras ministrija nav plānojusi budžeta līdzekļus gadījumam, ja tiesas ceļā tiek piedzīta prasības summa. Kultūras ministrija izmantos visas normatīvajos aktos paredzētās iespējas valsts interešu aizstāvībai,» norāda I. Bērziņa-Bebriša.
Summa, ko uzņēmums vēlas piedzīt, savulaik iztērēta par Laikmetīgās mākslas muzeja metu projekta un teritorijas detaļplānojuma izstrādi. Vienošanās, ko 2006. gadā parakstīja toreizējā valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi un JAU, paredzēja Andrejostas teritorijas detaļplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja OMA Rotterdam izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Līguma summa par metu izstrādi bija 496 500 eiro, liecina aģentūras LETA veiktais faktu apkopojums.
2006. gada 25. septembrī tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts starp JAU un Jaunajiem Trīs brāļiem par izstrādātā meta un tā mantisko autora tiesību nodošanu valsts aģentūrai. Aģentūras un JAU noslēgtā vienošanās sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. decembrim jānoslēdz sadarbības līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta īstenošanu. Taču tas netika izdarīts, bet, sākoties krīzei, Jaunos Trīs brāļus likvidēja un neizmantoto muzejam domāto finansējumu ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā. 2011. gada pavasarī Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka Jaunajiem Trīs brāļiem nav bijis tiesiska pamata slēgt vienošanos ar JAU par muzeja meta un teritorijas detaļplānojuma izstrādi.