BTA jau pērn aizsāka diskusiju par obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešanu ūdens transportlīdzekļu vadītājiem. Diemžēl līdz pat šim brīdim atbildīgās valsts institūcijas, kas izstrādā ar satiksmi saistītos normatīvos aktus, nav radušas risinājumu, kurš nodrošinātu ūdens satiksmes dalībnieku aizsardzību negadījumos. Piedaloties sauszemes ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta, tādējādi tiek nodrošināta zaudējumu segšana trešajām personām. Savukārt nelaimes gadījumos, kurus izraisījis ūdens transportlīdzekļa vadītājs, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem cietušajam aizvien nav iespējas saņemt kompensāciju par tam nodarītajiem zaudējumiem. Manuprāt, tā ir absurda situācija. Neraugoties uz to, ka ik gadu uz ūdens notiek arvien vairāk negadījumu, netiek risināts jautājums par ūdens satiksmes dalībnieku, cietušo personu, tai skaitā atpūtnieku, aizsardzību šādos negadījumos. Tāpat kā vadot automašīnu, arī vadot ūdens transportlīdzekli, vainīgajam jāuzņemas atbildība par sekām, kas rodas negadījuma rezultātā.
Ūdens satiksme Latvijā ik gadu kļūst arvien intensīvāka. Par to liecina pieaugošais reģistrēto mazo ūdens transportlīdzekļu skaits. Saskaņā ar CSDD datiem līdz šī gada 1. maijam Latvijā kopumā reģistrēti 20 324 mazie ūdens transportlīdzekļi (motorlaivas, airu laivas, ūdens motocikli un kuteri), kas ir par 1234 kuģošanas līdzekļiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Sākoties vasaras sezonai, cilvēki arvien aktīvāk izmanto atpūtas iespējas uz ūdens, piemēram, brauc ar motorlaivām, jahtām, ūdensmotocikliem un citiem atpūtas ūdens transportlīdzekļiem. Tieši mazo ūdens transportlīdzekļu vadītāji bieži pārkāpj ūdens satiksmes noteikumus, braucot ātri un pārgalvīgi, sēžoties pie stūres alkohola reibumā, kā arī vadot ūdens transportlīdzekli bez vadītāja apliecības. Šāda rīcība, braucot ar sauszemes transportlīdzekli, tiek bargi sodīta, bet nesakārtotu normatīvo aktu dēļ ūdens transportlīdzekļu vadītājus par šādiem pārkāpumiem sodīt ir apgrūtinoši un pat neiespējami, turklāt nereti viena ūdens transportlīdzekļa vadītāja vainas dēļ tiek bojāti citām personām piederoši īpašumi, kā arī cilvēki gūst smagas traumas.
BTA statistika liecina, ka pērn tikai katrs trešais klients, iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa KASKO polisi, papildus iegādājies arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas paredz segt ūdens satiksmes negadījuma rezultātā nodarītos zaudējumus trešajām personām. Mazo kuģošanas transportlīdzekļu īpašnieki KASKO polisi iegādājas tikai tad, ja to pieprasa līzinga kompānijas. Kad līzinga saistības beidzas, KASKO polise ūdens transportlīdzeklim tiek atjaunota ļoti retos gadījumos. Iepriekš minētais ļauj secināt, ka lielākā daļa ūdens satiksmes negadījumos cietušo nesaņems nekādu kompensāciju. Latvijai nav jāizgudro jauns divritenis! Virknē valstu, piemēram, Spānijā, Itālijā, Grieķijā, Somijā un Zviedrijā, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ūdens transportlīdzekļu vadītājiem ir obligāta. Uzskatu, ka arī Latvijā trešo personu aizsardzība uz ūdens jārisina šādā veidā.
* Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs