Kara ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem, korupcijas un iekšējo politisko ķīviņu nomocītajā Ukrainā jau pirms britu referenduma ieskanējās bažīgi pieņēmumi, kas notiks, ja ES, kuras svarīgāko problēmu sarakstā pirmajās vietās jau ilgāku laiku ir ekonomikas stagnācija, migrantu krīze un terorisma draudi, būs vēl spiesta koncentrēties uz problēmu gūzmu, ko ar referendumu radījusi viena no dalībvalstīm?
Nogurums no Ukrainas
Aplūkojot medijus pēc Brexit referenduma, jāatzīst, ka bažas vismaz daļēji ir jau piepildījušās. Ukraina faktiski pazudusi no ziņu kanāliem televīzijā. Pirmdienā pēc britu referenduma daudzi tiražēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles komentārus par ES nākotni pēc Brexit, pat nepieminot, ka tie izteikti laikā, kad oficiālā vizītē Vācijā atradās Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.
Noskaņu Ukrainā raksturo Christian Science Monitor virsraksts: ES atbalstošajai Ukrainai Brexit nes stindzinoši aukstu vēju. Laikraksta korespondents atzīmē, ka Brexit, visticamāk, pasliktinās valsts iespējas pievienoties ES, kura jau tagad piedzīvo «nogurumu no Ukrainas».
Spilgts atgādinājums, ka daudzi Eiropā noguruši no Kijevas nespējas ieviest solītās reformas, bija populistu noorganizētais referendums Nīderlandē aprīlī, kurā tika nobalsots pret ES asociācijas līguma ar Ukrainu ratifikāciju. Nīderlande ir vienīgā ES valsts, kura šo līgumu nav ratificējusi.
Baidās no Ukrainas
Reuters ziņo, ka Nīderlandes premjerministrs Marks Rite pagājušajā otrdienā ES samitā aicinājis ES līderus atrast risinājumu, kā kliedēt nīderlandiešu vēlētāju bažas par papildu problēmām, ko ES varētu radīt pārāk liela tuvināšanās ar Ukrainu. Viņš gan pats neteica, kāds šis risinājums varētu būt, taču bez tā līgumu ar Ukrainu Nīderlande nevarēšot ratificēt.
Reuters atzīmē, ka M. Rite nākamā gada pavasarī Nīderlandes parlamenta vēlēšanās būs spiests cīnīties ar pretimigrantu eiroskeptiskās Brīvības partijas popularitātes pieaugumu, tāpēc Brexit tikai pastiprinājis spiedienu uz viņu neignorēt nīderlandiešu pašu referendumā izteiktās bažas par migrāciju, ko viņi izpauda, balsojot pret vienošanos ar Ukrainu.
Vairāki diplomāti, kas piedalījās ES līderu sarunās ar M. Riti, pastāstījuši Reuters, ka izskanējusi ideja - Nīderlande varētu ratificēt līgumu ar Ukrainu, ja citu dalībvalstu līderi deklarētu, ka asociācijas līgums ar Ukrainu nav pamats tās kļūšanai par ES dalībvalsti.
Zudīs britu balss
Pašā Ukrainā izskan arī bažas, ka ES palielināsies to valstu ietekme, kas vēlas pret Krieviju noteikto sankciju mīkstināšanu. Pagaidām gan tās ir pagarinātas, taču, kā atzīmē Austrumeiropas eksperts Andrēass Umlands, «nozīmīga daļa ES uzmanības, enerģijas un resursu nākotnē tiks absorbēti ar Brexit saistītajās sarunās un jaunu attiecību starp Apvienoto Karalisti un ES izveidē. Relatīvi proukrainiskā un pret Krieviju stingru līniju ieturošā britu balss no ES institūcijām pazudīs».
Jevhens Hlibovickis rakstā ukraiņu izdevumā Evropejska Pravda redz apdraudējumu, ka Brexit var mudināt pret ES noskaņotās partijas Eiropā aktivizēties ES sašķelšanai: «Populisti kontinentā iegūst iedvesmas vēju (un Krievijas naudu) savās burās, un, visticamāk, viņi aktivizēsies visā Eiropas Savienībā. Krievija jutīsies daudz pārliecinātāka savā attieksmē pret Ukrainu un ar lielu dedzību centīsies virzīt savu dienaskārtību ES iekšienē.»