Prasa reformas
Jāatgādina, ka martā Kijeva un SVF vienojās par kredīta 17,5 miljardu dolāru apmērā piešķiršanu Ukrainai Jaunas paplašinātās finansēšanas programmas ietvaros. Vairākas citas organizācijas apsolīja vēl 7,5 miljardus dolāru, kopā attiecīgi 25 miljardus dolāru četros gados ar noteikumu, ka Ukraina stingrā SVF uzraudzībā veiks virkni reformu, no kuru īstenošanas būs atkarīga tālākā līdzekļu piešķiršana. Lai arī nav garantiju, ka reformas būs veiksmīgas, nevis radīs vēl lielākas problēmas, kā tas noticis, piemēram, Argentīnā, nav arī nekādu citu risinājumu.
Pirmo pārskaitījumu piecu miljardu dolāru apmērā Kijeva saņēma drīz pēc vienošanās panākšanas, un tagad Ukrainas valdībai jāatskaitās par saistību izpildi, kā arī par to, kā tiek pildīta vienošanās ar SVF, kas paredz, ka Ukrainai līdz šā gada maija beigām jāvienojas ar kreditoriem par parādsaistību samazināšanu 15,3 miljardu dolāru apmērā četru nākamo gadu laikā. Praksē tas nozīmē - ja Kijeva vēlas turpināt saņemt SVF kredītus, tai jāpārliecina daži kreditori daļu Ukrainas parādsaistību norakstīt, bet vēl daļu - restrukturizēt. Nedz SVF, nedz citas starptautiskās institūcijas norakstīt vai restrukturizēt iepriekš piešķirtos aizdevumus Ukrainai gan negrasās.
Kijevas sarunas ar privātajiem investīciju fondiem, kuru rokās atrodas Ukrainas eiroobligācijas vismaz 10 miljardu dolāru apmērā, sākās 13. martā, taču nekādus rezultātus nedeva. Ukrainas valdība prasīja, lai fondi ar Franklin Templeton priekšgalā (atbilstoši aģentūras Bloomberg pēdējām aplēsēm tā rokās atrodas Ukrainas eiroobligācijas 7,6 miljardu dolāru vērtībā) noraksta ievērojamu daļu parāda pamatsummas un piekrīt mazākiem procentu maksājumiem, savukārt fondi norakstīt pamatsummas kategoriski atsakās, lai gan neiebilst pret procentu samazināšanu un maksājumu termiņu pagarināšanu.
Kā uzskata eksperti, pat ja investīciju fondi arī būtu ar mieru piekrist daļējai Ukrainas parādu norakstīšanai, tas būs ievērojams trieciens to reputācijai. Tā kā lielāko daļu līdzekļu, ar kuriem operē fondi, veido investoru finansējums, reputācijas zaudēšana nozīmē arī investoru uzticības zaudēšanu un līdzekļu aizplūšanu.
Cerības nezūd
Nespējot pārliecināt investīciju fondus, Ukrainas parlaments 19. maijā pieņēma likumu, kas līdz nākamā gada vidum dod valdībai tiesības nepieciešamības gadījumā noteikt parādu izmaksas moratoriju. Lai arī moratorijs gadījumā, ja tas tiks pielietots, tehniski neatšķirsies no maksātnespējas, Kijeva nezaudē cerības, ka šāda definīcija tomēr ļaus noturēties valstij virs ūdens un saņemt jaunus kredītus. Parādu atmaksa tiks pārtraukta tikai daļēji - likums paredz, ka tie nepieciešamības gadījumā netiks atmaksāti tā dēvētajiem privātajiem investoriem, kamēr līdzekļu atmaksa valstīm un starptautiskajām struktūrām tiks turpināta.
Pagaidām nav skaidrs, vai šis scenārijs, kā arī fakts, ka uz fondiem atklātu spiedienu, aicinot atbalstīt Ukrainu, izdara arī ASV valdība finanšu ministra Džeikoba Lū personā, mainīs fondu nostāju. Netiek pat izslēgta iespēja, ka viens vai vairāki fondi darbojas kādu nezināmu personu vai korporāciju uzdevumā, bet patiesais Ukrainas eiroobligāciju iegādes mērķis ir nevis peļņa, bet kādu konkrētu aktīvu iegūšana, ko Ukrainas valdība var piedāvāt, apmaiņā pret atteikšanos no finanšu prasībām. Šāda prakse nav pārāk izplatīta, taču pastāv.
Īpaši jāuzsver, ka tā dēvēto privāto investoru vidū Ukraina ieskaita arī Krieviju, apgalvojot, ka 2013. gada nogalē no Maskavas saņemtie trīs miljardi dolāru (eiroobligācijas ar atmaksas termiņu pēc diviem gadiem - 2015. gada 20. decembrī, turklāt daļa jeb tā dēvētais kupons 75 miljonu dolāru apmērā jāsedz jau 20. jūnijā) ir Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča tā sauktais privātais parāds. (Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks medijam Financial Times pat izteicās, ka tas ir Kremļa «politiskais kukulis Janukovičam». Jāpiebilst, ka tā dēvētais politiskais kukulis, lai arī piešķirts V. Janukoviča prezidentūras laikā, tika tērēts jau pēc viņa gāšanas. Turklāt darījums noformēts atbilstoši starptautiskajām prasībām, bet tā neatmaksāšanas gadījumā ar tiesvedību un līdzekļu piedziņu nodarbosies nevis kāda no Krievijas valsts iestādēm, bet britu kompānija Law Debenture, kas ir viena no autoritatīvākajām pasaulē šajā jomā.
Iespēja, ka Ukraina varētu noteikt moratoriju Krievijas eiroobligāciju atmaksai, jau izraisījusi uztraukumu, piemēram, Grieķijas kreditoru vidū. Ja Kijevai izdosies šādā veidā uzveikt finansiālās grūtības, līdzīgā veidā izvairīties no faktiskas maksātnespējas var mēģināt arī Grieķija, bet perspektīvā - vēl citas valstis.
Skats uz rietumiem
SVF prasītās reformas jau vismaz daļēji tiek īstenotas, lai gan pozitīvus rezultātus līdz šim nav devušas. Amatpersonas rezultātu neesamībā vaino karadarbību valsts austrumos un «kodolvalsts Krievijas agresiju pret Ukrainu», Krievijas «piekto kolonnu Ukrainā», joprojām lielo korupciju, kā arī vietējos oligarhus, kuri domājot par savām, nevis valsts interesēm.
Ukraiņu ekonomisti izeju no situācijas redz reformās un ārvalstu investīciju piesaistē, cerot - valstī ienāks rietumu uzņēmumi, kuriem nepieciešams samērā lēts un kvalificēts darbaspēks un kuru galvenais noieta tirgus būs vairs ne Krievija, bet Eiropas Savienība. Lielā mērā ar šādu mērķi arī sagatavots vairāk nekā 300 uzņēmumu saraksts, kurus paredzēts privatizēt, turklāt par salīdzinoši nelielu cenu un solot nepieļaut, ka uzņēmumi nonāk ar Krieviju saistītu investoru rokās. Šai iecerei gan netrūkst arī kritiķu, kuri uzskata - privatizācijas plāns sagatavots galvenokārt vietējo oligarhu interesēs. Ievērojamas cerības tiek saistītas ar ārvalstīs dzīvojošo un strādājošo ukraiņu investīcijām, tomēr, lai abas šīs ieceres piepildītos, valstī nepieciešams miers un politiskā stabilitāte, kā arī sakārtota biznesa vide.
Versijas par to, kā panākt šādu situāciju, atšķiras un ir vistiešākajā veidā saistītas ar iespējamo valsts maksātnespēju. Vienas versijas piekritēji aizstāv viedokli, ka bankrots ir ļaunākais, ko Ukraina var piedzīvot pašreizējā politiskajā un ekonomiskajā situācijā, un ka bankrotu nedrīkst pieļaut nekādā gadījumā.
«Bankrots nozīmē masu nabadzību, banku maksātnespēju un Ukrainas izolāciju kā tirdzniecības, tā investīciju telpā,» Ukrainas laikrakstam Segodņa paziņojis finanšu analītiķis Aleksandrs Okhrimenko. Atšķirīgu viedokli Vācijas izdevumam Handelsblatt paudis Prostobank Consulting analītiķis Ivans Nikitčenko, kurš uzskata Ukrainas bankrotu par labāko risinājumu pašreizējā situācijā. Pēc viņa domām, jau visai drīz Ukrainai būtu iespējams atgriezties kapitāla tirgū, bet naudu, kas citādi tiks izmantota kredītu atmaksai, varēs ieguldīt ekonomikas attīstībā.
Tiesa, arī šajā gadījumā panākumu atslēga ir meklējama reformu īstenošanā.