Kā norāda Rīgas Tūrisma informācijas centra vadītāja, vispieprasītākā informācija ir par veloceļu kartēm un maršrutiem ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Ir novērota interese arī par braukšanas kultūru Rīgā - bieži par pārvietošanos vietās, kur nav veloinfrastruktūras, kā arī par autovadītāju attieksmi pret velosipēdistiem. Daudzviet Eiropā pārvietošanās kultūra ir krietni atšķirīga, piemēram, citviet riteņbraucējs nedrīkst pārvietoties pa ietvi, tādēļ tūristi dažkārt neizprot vietējo autobraucēju negācijas.
«Parasti velotūristi vēlas noskaidrot vispārējus faktus par velokultūru pilsētā, kā arī informāciju par velomaršrutiem pilsētā. Protams, nereti saskaramies arī ar velosipēdu zādzību problēmu. Pie mums jau vairākkārt ir vērsušies velotūristi, kuriem nozagti velosipēdi, - bieži tas notiek pat gaišā diennakts laikā, turklāt vietās, kur uzturas daudz cilvēku. Diemžēl vienīgais, ko mēs varam darīt, ir izsaukt policiju un, protams, aicināt tūristus būt vērīgākiem,» stāsta Zane Kursīte.
Informācijas centra darbiniekiem ir jābūt zinošiem par dažādām tēmām, un veloinfrastruktūra ir viena no tām. Tāpat informāciju par velomaršrutiem, nomu un remontu iespējams noskaidrot ne tikai klātienē, bet arī apmeklējot portālu LiveRiga.com. Mājas lapā ir izveidota speciāla sadaļa Velo Rīga, kurā tūristi var iepazīties ar informāciju par aktuālākajiem velomaršrutiem, izbūvētajiem veloceļiem, kā arī iespējamo velosipēdu nomu. Kā stāsta tūrisma informācijas centra vadītāja, Live Rīga ir izveidota arī partneru programma, kuras dalībnieki mēdz būt iestādes un uzņēmumi, kas cieši saistīti ar velokultūras attīstību pilsētā un kuri regulāri informē tūrisma centru par jaunākajām velonomas iespējām, velotūrēm pa pilsētu, kā arī citām aktualitātēm.
Kā norāda Zane Kursīte, katrs reģions savos informācijas centros piedāvā atlantus, dažkārt arī bezmaksas kartes, kurās ir iezīmēti veloceļi. Zināms, ka arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra rūpējas par kopējo velokultūras attīstību Latvijā, - ir pieejama informācija par velomaršrutiem uz vienu vai vairākām dienām. Rīgas Tūrisma informācijas centrs piedāvā arī bezmaksas informatīvos materiālus, kā, piemēram, Rīgas karti, kurā ietvertas ziņas par izveidotajiem veloceļiem uz Mežaparku, Jūrmalu un uz Brīvdabas muzeja pusi. Par maksu iespējams iegādāties atlantus par katru no novadiem, kur ir iezīmēti gan velomaršruti, gan upju maršruti.
Tūristu vidū populāra ir arī velosipēdu noma. Šobrīd Rīgā iespējams iznomāt ne tikai klasiskos, bet arī saliekamos un elektriskos divriteņus. Lai gan zināmākā ir Sixt pašapkalpošanās velosipēdu noma, tādu piedāvā arī Dutch bike, Bicyclerental.lv, Riga Bike Rent, kā arī veikals Gandrs.
Tūrisma un atpūtas preču veikalā Gandrs velotūristi vasarā iegriežas ik dienas. Kā atzīst SIA Gandrs valdes loceklis Edgars Ražinskis, Kalnciema iela, kur atrodas veikals, ir ļoti populāra tūristu vidū, taču arī otrajā veikalā Valmierā interesentu netrūkst. Pārstāvis novērojis, ka tūristus var iedalīt trijās dažādās grupās, - ir tādi, kas cauri Latvijai brauc no citām valstīm, netrūkst arī tādu, kuri velosipēdus nomā un brauc apskatīt Rīgu, taču bieži apmeklētāji brauc ar autobusiem, kuru piekabēs līdzi tiek ņemti arī velosipēdi. Tūristi, kuri sevi jau ir nodrošinājuši ar divriteņiem, pārsvarā ir padomājuši arī par nepieciešamo ekipējumu, rezerves detaļām un citu ceļā nepieciešamo.
Kā atzīst veikala pārstāvis, līdz ar krīzes sākumu velotūrisma joma progresējusi arvien vairāk. Īpaši pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma velosipēdiem, jo pamazām attīstās arī veloinfrastruktūra. Tomēr, kā liecina Gandra pārstāvja novērojumi, pagaidām no visām Baltijas valstīm visspēcīgāk velotūrisms attīstīts Lietuvā - tur arī veikalā pārdotajām velosomām fiksēts vislielākais pieprasījums. Pie mums Latvijā biežāk vēršas pēc sīkumiem - veloaptiekām, lietus jakām, ūdens rezervuāriem.
«Ir tūristi, kas ceļo ar lielajām velosomām, domāju, ka tiem nav problēmu ar naktsmītnes atrašanu. Šādi braucēji parasti maršrutus ir izplānojuši, turklāt esmu novērojis, ka pārsvarā tie ir labi situēti - bieži vien no Vācijas, Dānijas, Holandes. Maršruti tiem ir labi pārdomāti un izplānoti - nereti šādi tūristi ir gatavi nakšņot ārā savās teltīs,» norāda Edgars.
Lai gan Rīgā paliek arvien drošāk un incidentu, kuros iesaistīti tūristi, kļūst arvien mazāk, Rīgas Tūrisma informācijas centra vadītāja Zane Kursīte regulāri lūdz velotūristus neatstāt mantas vai divriteņus bez uzraudzības un nepieslēgtus. Taču prasībai būt uzmanīgiem atbaidīt tūristus nevajadzētu: «Rīga noteikti pamazām kļūst par velotūristiem draudzīgu pilsētu - top veloceļi, parādās arvien vairāk jaunas velosipēdu novietnes, tiek atjaunots veloceļu marķējums, kā arī autobraucēji kļūst iecietīgāki. Protams, līdz tādai velo lielpilsētai kā Amsterdama vēl ir jāaug, bet domāju, ka, ieguldot mazliet laika un līdzekļus, ātri vien par tādu varam kļūt.»