Rituāls ar nosaukumu Vērtējam X valdības pirmās simt dienas noslēdzies. Ar diezgan prognozējamu aptaujāto ekspertu pieņēmumu, ka grūtākais Kučinska kabinetam vēl priekšā. Neapstrīdot šo tēzi, mēģināsim sadalīt «grūtumu» sastāvdaļās.
Divas no tām ir tādas, kuras premjers faktiski ietekmēt nevar. Pirmā - tik miegaina ekonomikas attīstība konkrēti šogad un arī nākamgad, ka valsts budžeta izdevumu iespējas būtiski atpaliek no vēlamajām. Otrā - viss, kas LR teritoriju var, tā teikt, aplaimot no ārpuses. Piemēram, vietējās auditorijas vairākumam nepieņemami Briseles piedāvājumi patvēruma meklētāju jautājumā.
Tālāk seko komponentes, kurās Kučinskim zināma rīcības brīvība ir. Pieļauju, ka svarīgākā no tām - kā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, pareizāk sakot, partiju priekšvēlēšanu kampaņas, pārklāsies ar valdības darbu. Jo šajā darbā ir virzieni - jo īpaši ar vidējo izglītību saistītie -, kas pašvaldību iedzīvotājus patiešām interesē (atšķirībā no, piemēram, kārtējiem kultūrkariem). Tieši izsakoties, ZZS un nacionāļu kandidātiem pašvaldībās var rasties labi saprotams kārdinājums pievienoties dārgā koalīcijas partnera - Vienotības - kūrētās reformas kritiķiem. Aktieriem mainoties lomām, tas pats attiecas uz veselības aprūpi. Gan jau arī VARAM dārziņā ir par ko paplosīties. Tātad jautājums ir par to, kā Kučinskis var nodrošināt, lai ministri uz valdības sēdēm nenāk, sašutumā pietvīkuši par koalīcijas partneru aktīvistu pašvaldībās sarunāto. Atbilde lielā mērā atkarīga no tā, kā veidosies ZZS un Vienotības attiecības pēc Vienotības ārkārtas kongresa. Ja zaļzemnieki kaut kādu iemeslu dēļ izkalkulēs nokautēt Vienotību līdz galam, nekāds Kučinska vai Ašeradena pragmatiskums nelīdzēs. Savukārt, ja kalkulācijas rezultāts būs cits, gan jau Kučinskis un ZZS spice spēs gādāt, lai neizbēgamā plūkšanās «uz vietām» neiegūst valdības darbu traucējošus apmērus. Un spēs draudzīgi izstāstīt šos spēles noteikumus arī nacionāļu oficiālajiem un neoficiālajiem virsaišiem.
Iegājies priekšstats, ka premjeram nepatikšanas teju vai obligāti sagādās veselības ministrs. Belēvičs, protams, nav viegls darba kolēģis, tomēr jāpatur prātā tāds publiski mazāk izskanējis faktors kā Ventspils mērs. Man nezināmu iemeslu dēļ Lembergs cītīgi seko līdzi veselības nozarē notiekošajam, un nez kādēļ liekas, ka šajā pilsonī vajadzības gadījumā ieklausīsies arī pilsonis Belēvičs.
Zināmas problēmas premjeram var radīt «paša» ZZS. Liekas, ka Kučinskis personīgi nekrīt panikā par reitingiem (stājoties amatā, viņš intervijā Dienai pauda, ka rēķinās, ka līdz 2018. gadam nekādu jūtamu uzlabojumu nebūs - ar visu no tā izrietošo reitingos). Savukārt par ZZS mēļo, ka tās līderi reitingus kā argumentu vērtē augstu, attiecīgi var mudināt premjeru «kaut ko darīt», ja tie liksies nepietiekoši augsti. Tas, protams, nav nekas ārkārtējs - Kučinskis galu galā ir politiķis, ne tikai «tehnokrāts» - tomēr liekas, ka psiholoģiski viņš labāk jūtas, ja var izvairīties no «spicām idejām».