Viņi, protams, nav vainīgi. Bet es gribētu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzienā šobrīd raugos pozitīvi. Nupat arī tās interneta mājaslapā bija saliktas visas aktualitātes, redzams, ka bijusi preses konference - tā ir ļoti laba pieeja, ka, sākot jauno mācību gadu, izstāsta visas prioritātes, visu, kas sagaidāms. Kādēļ algas iebremzējās? Es domāju, ka valdība tam joprojām nav gatava. Saka, ka IZM nav izstrādājusi pietiekami labu modeli, ka tas nav saprotams, bet tā ir bijis visus šos pēdējos gadus - tiklīdz ministrija gribējusi ko mainīt, tā valdībā saka: nē, nē, vēl nav pietiekami labi.
Tādu dziesmu var dziedāt par jebkuru jomu, kas prasa naudu!
Jā, bet es uzskatu, ka šobrīd izstrādātais modelis ir labs, ikviens varam atvērt mājaslapu un iepazīties ar to. Līdz šim bija ārkārtīgi liela nevienlīdzība starp lauku un pilsētu skolu skolotāju algām, un šis ir mēģinājums to mazināt. Manā skatījumā te ir tikai viens liels mīnuss - tiem skolotājiem, kuriem bija lielās algas, tās vairs nebūs tik lielas. Protams, viņi protestē. Es uzskatu, ka ir jāmodelē situācija vēl un vēl un ka šos trūkstošos resursus var atrast sistēmas iekšpusē.
Kādam citam atņemot?
Domāju, ka ne. Viens avots - jau šogad slēdz 80 skolu, tātad resursi konsolidējas.
Skolu slēgšana arī pretrunīgi vērtējama. Tas ir signāls visiem vecākiem: te jūsu bērniem nav nākotnes, brauciet dzīvot citur. Varbūt pat uz ārzemēm.
Redziet, pirms vairākiem gadiem mums bija domubiedru grupa, kas sevi nodēvēja par lauku skolu glābējiem, mēs izstrādājām piedāvājumu, kādā veidā mazās skolas laukos var izdzīvot. Atslēgvārds ir «skolotājs». Arī šobrīd tas ir mājasdarbs IZM - sagatavot skolotājus, kuri spēj strādāt elastīgi ar dažādām vecuma grupām un plašā priekšmetu klāstā.
Cilvēki - orķestri?
Jā, bet tie nav vidusskolas skolotāji. Pamatskolas līmenī šādi skolotāji darbojas Ziemeļvalstīs, kur attālajos reģionos ir maz iedzīvotāju. Arī ar autobusiem šo problēmu nevar atrisināt - bērns nevar braukt uz skolu pusotru stundu. Tieši tāpēc mazajās skolās, pat ja tur ir 50 bērnu, pietiktu ar kādiem 3-4 skolotājiem. Tas, ka katrā priekšmetā savs skolotājs, ir mantojums no padomju laika, bet šajā situācijā tas noved pie tā, ka stundu viņam ir maz un alga tiek mākslīgi pievilkta.
Strādā maz, pelna slikti un tāpat nav apmierināti?
Jā. Bet risinājumi ir. Bija tāds projekts Pārmaiņu skolas, ko vadīja Aija Tūna. Viņa organizēja tikšanās un mācības skolu vadītājiem, skolotājiem, novadu vadītājiem, lai šīs skolas pārveidotu par multifunkcionāliem centriem. Arī mēs, kas savulaik bijām lauku skolu glābšanas grupā, nodibinājām neatkarīgo izglītības biedrību, organizēsim pasākumus, kur rādīsim un pierādīsim, ka arī mazas skolas var strādāt, ja tikai mainās. Arī statistika to parāda, ka viena skola ar 50 skolēniem kādā Latvijas reģionā var strādāt ļoti rentabli, cita ar tikpat daudz bērniem prasa segt ārkārtīgi lielas izmaksas. Protams, lielu izmaksu daļu veido darbība vecajās padomju laikā celtajās skolās. Ja ēka paredzēta 500 bērniem, bet mācās 50, varbūt racionālāk izstrādāt projektu un uzcelt bērnu skaitam atbilstošāku ēku?
Sarunu sākāt ļoti optimistiski. Tiešām pārsvarā viss ideāli?
Viena lieta, kas nepavisam nav ideāla, ir gaidāmais fizikas un ķīmijas eksāmens. Problēma liela, jo mums trūkst skolotāju. Saprotu, ka tautsaimniecībā vajadzīgi cilvēki, kuri var strādāt inženiertehniskajās specialitātēs, bet eksāmena atkalieviešana bija jāveic kompleksi - izsludinot speciālu skolotāju iesaukumu, rodot pārkvalificēšanās iespējas. Es nepretojos pašai idejai, vienkārši uzskatu, ka bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotos.
Kas vēl nav tā, kā vajadzētu?
Skolu tīkla optimizācijā IZM koncentrējas uz 1. līdz 6. klases saglabāšanu pēc iespējas tuvāk mājām. Te ir psiholoģiska rakstura problēma - bērns vēl ir mazs. Ja 7., 8. klasē viņu aizsūta prom no mājām, liek dzīvot internātā, tas var slikti beigties. Ja tiek konsolidētas vidusskolas, kas kopumā ir pareizi, jāorientējas uz to, ka tuvāk mājām tiek saglabāta 1.-9. klase. Pat ja tur ir kādi 50 bērni, tā nemaz nav tik maza skola, jo arī visas privātskolas sākotnēji strādājušas kā ļoti mazas.
Skolu izmēri parasti tiek saistīti ar kvalitāti.
Mazajās lauku skolās kvalitāte ir sliktāka ne jau bērnu skaita dēļ, bet gan tāpēc, ka skolotāji ir maz atalgoti, līdz ar to labākos pārvilina uz pilsētas skolām, kur arī lielākas algas. Ir nevienlīdzīgas pozīcijas.
Vajadzētu piemaksāt tiem, kas strādā tālāk no centra?
Tas ir viens no variantiem. Modelis, ka nauda seko bērnam, ir ļoti loģisks finansējuma sadalīšanas veids, bet acīmredzot vajadzēja iestrādāt vēl kādus mehānismus, kas mazinātu nevienlīdzību. Arī starp ģimnāzijām un vidusskolām. Pirmajām ir īpašs finansējuma koeficients. Kāpēc? Tas nav taisnīgi! Skolotāji taču dara to pašu darbu.
Vēl viena lieta, kas Latvijā šobrīd nav noregulēta, - bērnudārzu finansējums. Trīs gadus bija valsts papildu finansējums tiem bērniem, kas iet privātajos bērnudārzos, šogad tas beidzas. Skaidrības par to, kas būs tālāk, nav; vecāki ķīlnieku lomā. Domāju, ka IZM varētu aktīvi iesaistīties šī procesa sakārtošanā - lai arī bērnudārzi ir pašvaldību kompetencē, tur tomēr tiek nodrošināta pirmsskolas izglītība.
Kā vērtējat augstskolas?
Pateikšu vienu piemēru. Jūrmalas gatvē Rīgā joprojām ir divas pedagoģiskās augstskolas. Tās principā dara vienu un to pašu. Roberts Ķīlis, būdams ministrs, uzstāja, ka daudzas augstskolas jāapvieno, jo citādi tiek šķiesti valsts līdzekļi. Šobrīd arī par konkrēto piemēru viss apklusis.
Bet labi, ka beidzot pasludināta virzība uz kompetenču pieeju. Skolās uzmanība vairāk tiks pievērsta ne faktu iekalšanai, bet tam, lai bērni, zinot faktus, varētu analizēt, saprast, vērtēt kopsakarības.
Tam nav pretestības?
Ķīļa laikā bija septiņas darba grupas, kuras strādāja pie reformas, viena no tām - satura grupa - arī pie kompetenču pieejas. Nomainījās ministrs, pateica, ka nav labi, tad Pedagoģijas fakultāte izstrādāja savu variantu. Saprotu, ka tagad top vēl pavisam cits variants.
Izskatās pēc liekas resursu tērēšanas.
Varbūt tas ir normāls attīstības process. Jo uz lietām, protams, var paskatīties dažādi. Bet trakākais, ka mums nav pēctecības. Atnāk ministrs ar idejām, un labi, ja viņam tādas ir, - ministrus, kas grib ko uzlabot sistēmā, uz rokas pirkstiem var saskaitīt, pārējie bijuši politiskas figūras ar atbilstošu izglītību un grādiem labākajā gadījumā. Pašreizējai ministrei pilnīgi noteikti ir vēlme ko uzlabot. Ceru, ka izdosies. Nupat gan bija runas, ka tūlīt mainīsies valdība... tad atkal viss apstātos.