«Ja partijas, kas šādas izmaiņas Satversmē solīja pirms vēlēšanām, tās atbalstīs, tad pēc tam visi kopā strādāsim,» Dienai skaidroja Ringolds Balodis (NSL). Viņš uzsver, ka nav domas steidzināt projekta pieņemšanu un to attiecināt jau uz nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām 2015. gada vasaras sākumā. Visiem nosacījumiem vajadzētu būt skaidriem jau gadu pirms vēlēšanām. To uzsvēra arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA), norādot, ka vienlaikus ir jānosaka prezidenta izvirzīšanas, vēlēšanu kampaņas un tās finansēšanas kārtība. Satversmes grozījumu izskatīšanai lasījumos nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.
Projektā nepilnības
Tautas vēlēta prezidenta idejai ir atbalstītāji visās frakcijās, izņemot Vienotību. Tāpēc var prognozēt, ka grozījumus pēc nedēļas nodos visām Saeimas komisijām, kā tas šādos gadījumos paredzēts. R. Balodis savulaik strādāja arī Visu Latvijai! (VL) Satversmes grozījumu sagatavošanas darba grupā un atceras, ka toreiz tika ieguldīts milzīgs darbs, bet beigās detalizēti izstrādātais projekts neguva atbalstu. Tāpēc tagad izvēlēta cita taktika - pieteikt ideju, un, ja tā nonāk komisijās, strādāt tālāk un gatavot izmaiņas arī likumā, kurā noteikta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība. Taču iesniedzējs nebija pamanījis, ka dokumentā ir nepilnības, uz ko norādīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Iesniegtie Satversmes grozījumi paredz, ka prezidentu ievēl tauta uz pieciem, nevis četriem gadiem kā tagad. Termiņš ir saskaņots ar Saeimas četru gadu pilnvaru laiku, un parasti Saeima vēl valsts augstāko amatpersonu pusgadu pēc sanākšanas, lai jūlija sākumā jaunais prezidents varētu nodot zvērestu. Projektā ir rosināts svītrot 35. pantu, kas paredz, ka prezidentu vēl Saeima. Taču nekas nav teikts par 39. pantu, kurā noteikts, ka viena persona nevar ieņemt šo amatu ilgāk kā astoņus gadus.
Balsos arī dažādi
Par spīti šīm nepilnībām, deputāti noskaņoti balsot par projekta nodošanu komisijām. Andrejs Elksniņš (Saskaņa), atgādināja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ar zināmu regularitāti jau daudzus gadus ir rosinājis šādas izmaiņas pamatlikumā. Viņš teica: «Tie, kas to neatbalsta, tur savā azotē parlamentā akceptējamu prezidenta kandidātu.» Pēc tiem, kas neatbalsta, vispirms ir jāraugās Vienotībā, taču - ne tikai. Arī ZZS ir deputāti, kas par šo ieceri nebalsos, piemēram, Māris Kučinskis, kurš ZZS pārstāv Liepājas partiju. Viņam un S. Āboltiņai bija arī līdzīga motivācija. Vienotības līdere saredz bīstamību, jo naudai politikā ir liela ietekme. Kā S. Āboltiņa, tā M. Kučinskis pieļauj, ka tautu var sagaidīt vilšanās, jo nav piedāvāts paplašināt prezidenta pilnvaras. Ja cilvēkiem ir ilgas pēc glābēja, tad bez plašākām funkcijām un ietekmes prezidents nevarēšot sniegt šo ilgu piepildījumu. R. Balodis teica, ka pēc projekta nonākšanas komisijās būs diskusija arī par pilnvarām. «Idejai sabiedrībā ir liels atbalsts, un tāpēc par to ir jādiskutē,» atzīst S. Āboltiņa.
Par projektu balsos Saskaņa, No sirds Latvijai, Latvijas Reģionu apvienība, liela daļa ZZS deputātu - arī frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, jo LZS vēsturiski bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Armands Krauze (ZZS) ir arī iesniedzēju vidū, tāpat kā Kārlis Krēsliņš no NA. ZZS iepriekš informēja partnerus par savu atšķirīgo viedokli, bet NA to nav izdarījusi. Apvienības TB/LNNK daļa bijusi rezervēta pret tautas vēlēta prezidenta ideju, bet VL! ir pat vākusi parakstus tās iedzīvināšanai.
Joprojām nav zināms, vai Valsts prezidents Andris Bērziņš kandidēs uz otru pilnvaru termiņu, ko varētu pateikt aprīlī. ZZS frakcija savu bijušo kolēģi atbalstīs, apstiprināja A. Brigmanis. Nacionālā apvienība Valsts prezidenta amatā redz konstitucionālo tiesību juristu Egilu Levitu, no kura vadītās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas A. Bērziņš pirms laika atteicās. S. Āboltiņa neatklāja partijas izvēli, bet teica: «Valsts prezidents ir simbols, un nevajag pašiem savus simbolus ievainot.»
Pēc gadījumiem, kad Valsts prezidenta kandidāts parādās pēdējā brīdī, Saeima pieņēma likumu, kurā ir noteikta prezidenta ievēlēšanas kārtība un arī termiņš, līdz kuram kandidāti jāizvirza, lai sabiedrība var viņus apspriest.