Gatavošanās skolai Annijas ģimenē nozīmē ne tikai burtnīcu un zīmuļu iegādi, bet arī darbinieka meklēšanu vienai no Rīgas skolām, kurā meitene uzņemta. Taču tam tā nebūtu jābūt, norāda Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) - asistenta atrašana ir skolas vai pašvaldības pienākums.
Annijas mamma Līga situāciju uztver samiernieciski, sūdzības par to nav rakstījusi un nav vērsusies arī pēc palīdzības pie žurnālistiem. Viņas sludinājumu Diena ievēroja sociālajā tīklā Facebook, kur ar to bija padalījušies nepilni pieci tūkstoši cilvēku. Līga apzvanījusi arī auklītes, kuras bija pieteikušās virtuālajā biržā. Bez rezultāta - minimālā alga un citi likuma diktētie asistentu darba nekonkurētspējīgie nosacījumi atgrūduši potenciālās kandidātes: «Pa visu vasaru pieteicās tikai viena sieviete, parunājām, bet viņa vēl domā, jo atalgojuma likme ir ļoti maza, alga atkarīga no stundām, cik nu pirmklasniekam to ir. Pagājušajā gadā Annija gāja parastajā bērnudārzā, kur arī bija nepieciešams asistents, un bez vārda runas bērnudārza vadība to atrada. Savukārt skolā Annija nebūšot vienīgais bērns, kam vajag asistentu, un tur mums pateica, ka jāmeklē pašiem.»
Vakance uzticamajiem
«Annija staigā ar rolatora palīdzību, ir arī ratiņkrēsls garākiem gabaliem. Mentālu traucējumu nav, roku kustības nav ierobežotas, medikamentus nelieto, visu saprot un ir gudra meitene, komunikabla. Vēlamies, lai viņa maksimāli visu darītu pati un asistents iesaistītos tikai savu pienākumu ietvaros, ļaujot Annijai justies kā personībai un iespēju robežās pašai pieņemt lēmumus,» Līga raksta savā sludinājumā. Meitenei līdzās vajadzīgs cilvēks, kas uzmanītu, lai viņa nenokrīt, panestu mugursomu, ko viņa pati nevar uz pleciem uzlikt, jo tas traucē pārvietoties ar staigāšanas palīgierīci. Jāpalīdz arī apmeklēt labierīcības, pārvilkt apavus, jāpavada skolas ekskursijās. Stundās Annija spēs darboties patstāvīgi.
Mamma Līga teic, ka, izlasot likumu, viņai neesot tapis skaidrs, kam ir pienākums meklēt asistentu - vecākiem vai skolai. IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs norāda - ja vecāks iesniegumā skolai nenorāda vēlamo asistentu, darbinieks jāmeklē iestādes vadībai vai pašvaldībai. Sūdzību par šādām situācijām gan esot maz - pērn tikai viens vecāks ziņojis IKVD, ka mācību iestādes vadītājs nav piekritis slēgt ar viņu līgumu par asistēšanas pakalpojumiem un iebildis pret atalgojuma kārtību. Pēc IKVD iejaukšanās situācija atrisinājusies - kā norāda M. Platonovs, vecāki drīkst būt asistenti saviem bērniem un par šo darbu saņemt atalgojumu, turklāt apmaksājamas ir arī tās stundas, kas pavadītas, gaidot bērnu, kamēr viņš mācās. Asistente, kura Annijai palīdzēja bērnudārza gaitās, Līgai atklājusi, ka viņas darba līgumā ar pirmsskolas mācību iestādi neesot bijušas paredzētas sociālās garantijas - tas tāpēc, ka mācību iestādes asistentus algo ar citiem nosacījumiem nekā pārējos darbiniekus.
Pārsvarā - radi
Asistentu pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta, un tos var saņemt visos obligātās izglītības posmos gan bērni, gan pilngadīgie, kam ir pirmā vai otrā invaliditātes grupa un sniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, Dienai norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta pārstāve Dzintra Mergupe-Kutraite: «Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, pārsvarā gadījumu šie asistenti ir bērna vecāki, vecvecāki vai citi tuvi cilvēki, kas bērnam sniedz palīdzību arī ārpus izglītības iestādes. Tādēļ [Ministru kabineta] noteikumi paredz, ka iesniegumā par asistenta pakalpojuma piešķiršanu var norādīt asistenta pakalpojuma sniedzēju.»
«Mums tādu variantu nav, turklāt radinieki dzīvo citās pilsētās, tāpēc jāmeklē svešs cilvēks,» saka Annijas mamma. Līdz 1. septembrim atlikušas divas nedēļas, un Līga ļoti cer uz potenciālās asistentes piekrišanu: «Esmu dekrētā, kuru katru brīdi gaidāms otrs bērniņš, bet, ja asistenti neatradīsim, uz skolu ar Anniju iešu pati - nav jau izvēles.»
Pārcilvēciskas pūles?
Aija Melle vada lielu mācību iestādi - Rīgas Juglas vidusskolu - un teic, ka nevienam no pašreizējiem audzēkņiem asistents neesot nepieciešams, taču, ja šāda vajadzība rastos, «meklētu visi - gan es, gan skolas darbinieki, gan vecāki. Jo kopīgiem spēkiem atrast varētu, galvenais, lai bērnam šis cilvēks ļautu justies droši. Tomēr - ja reiz likums paredz gadījumus, kuros nodrošināms asistents, es gribētu, lai man ir skaidri visi pārējie soļi, ko un kur meklēt, nevis jāpieliek pārcilvēciskas pūles, lai atbilstošo darbinieku atrastu».