Likumos nevajag neko mainīt. Ir jānodrošina, lai tiesā būtu septiņi tiesneši, kuriem visas pilnvaras. Tad šāda situācija neveidotos. Bet labā lieta - Satversmes tiesā ir pietiekami daudz spēcīgu juristu, kuri ir gatavi pretendēt par tiesas vadītājem. Šī situācija arī pierāda, ka tiesā nav bijusi iepriekšējā sarunāšana - balso par turpat tiesas sēdē pieteiktiem kandidātiem.
Kā vērtējat situāciju, kad Satversmes aizsardzības birojs ilgstoši nedod tieslietu ministrei pielaidi valsts noslēpumiem?
Es ļoti gaidu vienu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu saistībā ar šīm atļaujām. Man nepatīk sistēma, kur konkrētas valsts drošības iestādes var ietekmēt kāda esamību vai neesamību amatā. Ja viss norit korekti, tad, protams, problēmām nevajadzētu būt. Cita lieta, ja dienesta vadība nonāktu kādas partijas ietekmē... Īpaši, dīvaini, ka pielaides neizdošanu Latvijā nevar apstrīdēt tiesā.
Tagad par nupat dibināto partiju. Nekur neesat minējuši, kāds būs tās ideoloģiskais pozicionējums - tā būs konservatīva, liberāla...?
Par šo tēmu runājām ar kolēģiem. Izlēmām šo pozicionējumu atstāt politologu un žurnālistu ziņā. Man šķiet, ka mēs esam vairāk centriski.
Sakāt, ka centriski, bet nākat ar visai radikālu pārmaiņu piedāvājumu?
Ar kosmētisku reformu nav iespējams mainīt sistēmu. Vienlaicīgi jebkuram skaidrs, ka Latvija ir tāda, kādā šobrīd dzīvojam, un visu nevar nolīdzināt līdz zemei, sakot, ka mēs sākam ar nulli. Nē, mums ir jāapzinās, kāda situācija valstī šobrīd ir un tie jautājumi, kas aktuāli, jārisina. Kurās vietās ir straujš, kurās pakāpeniskais risinājums, tas atkarīgs no taktikas.
Droši vien nepretendējat uz 51% vēlētāju balsu. Būs jāspēj sadarboties arī ar citām partijām. Kas varētu būt sabiedrotie?
Par prognozēm šobrīd, kad partijai pirmās dienas, spriest pāragri, bet slikts tas karavīrs, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Šobrīd nenovelkam līnijas, ar ko sadarbosimies, ar ko nesadarbosimies. Darba grupās vienīgi esam runājuši, ka nekad nebūsim kopā ar tiem, kas ir pret Latviju, tās neatkarību, suverenitāti. Ir daudzi jautājumi programmā, kam noteikti piekritīs arī citi un varēsim balsot vienādi, jo pamatā ir reāls labums valstij un iedzīvotājiem. Protams, būs lēmumi, kur katrs balsos par sevi.
Jūsu partijas programmā ir ideja par tautas vēlētu prezidentu. Tādas iniciatīvas bijušas vairākkārt, bet līdz šim nav izdevies gūt 2/3 Saeimas atbalstu. Kā to nodrošināsiet?
Gatavojam konkrētas likumu redakcijas. Tajā brīdī, kad būsim pārstāvēti Saeimā, aicināsim atbalstīt attiecīgos dokumentus. Ja tam būs atbalsts citās partijās, šī ideja tiks īstenota. Svarīgi, lai arī citas partijas piekrīt mūsu mērķim. Lai nav tā netīrā tirgošanās kā iepriekš: «mēs balsosim par jūsu projektu, jūs balsojiet par mūsējo». Tas nav pareizais risinājums. Demokrātijā pamatā ir ideja, kas tiek pieņemta, ja ir vairākuma atbalsts.
Vai jūs atbalstītu šo vai citu iniciatīvu, ja kāda cita partija pirmā nāktu ar to klajā?
Kāpēc gan ne, ja tas sakrīt ar mūsu programmu!? Pieņemsim, ja Saskaņas centrs nāk ar konkrētu ideju, kā sakārtot veselības aizsardzību. Ja redzēsim, ka viņu piedāvātie pasākumi ir tādi, kas tiešām sakārto veselības aizsardzības sistēmu un tam nav nepieciešamas papildu izmaksas, kāpēc neatbalstīt? Šobrīd pārāk daudzas labas idejas netiek atbalstītas, jo tās piedāvā politiskais pretinieks.
Tas līdz šim bijis pretrunā ar koalīcijas principiem...
Jautājums, vai koalīcijas padomes veidošana ir leģitīms orgāns. Un diez vai šāda koalīcijas padome, kur notiek zināma tirgošanās, ir demokrātiska.
Domājat, ka var izveidot valdību bez koalīcijas līguma noslēgšanas un viedokļu saskaņošanas?
Ja neviena partija bez citām nav spējīga veidot valdību, vienai tomēr ir jābūt vadošajai. Tad tā arī uzaicina ministru amatos profesionāļus no tām partijām, ko redz par sabiedrotajiem. Vai šajā gadījumā vajadzīgas kādas vienošanās? Domāju, ka nav.
Pieminējāt darba grupas. Varbūt varat nosaukt, kādi eksperti tajās darbojas.
Darba grupas ir tautas kustībā, nevis partijā. Vai man ir jānosauc šie cilvēki? Es šobrīd domāju, ka ne. Jo viņi paši negrib afišēties. Ja mēs gribētu redzēt cilvēkus, ko sabiedrība pazīst, tad mums būtu «jāpārpērk» no citām partijām profesionāļi. Bet Latvijā ir pāri par miljons cilvēku, kas nav darbojušies politikā, kaut profesionāļi viņi ir.
Kustībā bija krietni vairāk cilvēku nekā partijā tās dibināšanas brīdī. Kā veicāt atlasi? Tika izmantoti kaut kādi filtri?
Visi kustībā esošie saņēma uzaicinājumu pieteikties, kuri gribētu piedalīties partijas dibināšanā. Bija jāatsūta iesniegums, CV un motivācijas raksts. Dažiem tika atteikts, jo bija aizdomas, ka viņi vēl darbojas citās partijās vai viņu uzskati nebija atbilstoši programmai. Kāpēc visi, kas darbojas biedrībā, netiecās kļūt par partijas dibinātājiem? Jūs ļoti labi zināt, kāda Latvijā ir attieksme pret darbību politiskajās partijās. To parasti uztver ar tādu «vai tiešām tev nav citu ko darīt!?».
Jums arī to pārmetuši. Kāda ir jūsu pamatnodarbošanās?
Šobrīd esmu lektors Latvijas Universitātē. Jā, esmu viens no šī vairāk nekā pusotra miljona Latvijas pilsoņiem, kurš arī domāja, ka labāk strādāt savā profesijā kā juristam, bet nelīst politikā, ko vairums uzskata par netīru lietu. Bet redzēju, ka kustībai ir mērķis sakārtot Latvijas valsti, un saprotu, ka mūsu partijai izdosies mainīt šo attieksmi.
Kā notika partijas vadības formēšana? Bija deleģējums no kustības vai valdes locekļus izvēlējās Sudrabas kundze?
Partijas priekšsēdētāja bija uzaicinājusi konkrētus cilvēkus darbībai komisijās un valdē. Izvēli, visticamāk, noteica tas, kā šie cilvēki darbojās kustībā. Arī turpmāk partijas biedru uzņemšana notiks ar tautas kustības rekomendāciju. Tas nozīmē, ka cilvēkam vispirms jāpierāda sevi darbībā tautas kustībā. Ja būs redzams, ka šis cilvēks grib darboties Latvijas labā, nevis vienkārši lien politikā amatu dēļ, tad viņš saņems ieteikumu.