13 pašvaldības arī plāno līdzfinansēt aukļu pakalpojumus. Tas gan nenozīmē, ka šādā veidā būtiski risināsies arī rindu problēma. Kopā 30 pašvaldībās šobrīd ir rindas uz pašvaldības bērnudārziem, un visaktuālākais šis jautājums ir tieši Rīgā un Pierīgas pašvaldībās.
Pēc VARAM aktuālajiem datiem kopā rindā patlaban ir 9761 bērns, no kuriem privātās pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē 7733 bērni. Lai sniegtu atbalstu vecākiem, vēl līdz maija beigām atbalstu sniegs arī valsts, taču pēc tam šo uzdevumu veiks vien pašvaldības. Tieši tāpēc bijis nepieciešams izstrādāt metodiku, lai visās pašvaldībās līdzfinansējums tiktu noteikts pēc vienotas sistēmas. Tagad tas ir izdarīts, un vecāki var redzēt, kā viņu finansiālā situācija mainīsies.
Pilnīgas skaidrības nav
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa stāsta, ka darbs pie metodikas izstrādes bijis grūts un rezultātā vienošanās par visiem jautājumiem nav panākta. Savukārt tagad, kad aprēķini veikti, trūkst informācijas par to, kā tad tas ticis darīts. Lai gan pašvaldībām ir pienākums izmaksu aprēķinu atspoguļot savās interneta vietnēs, viņai vēl nav izdevies tos atrast.
Dienai pārbaudot pāris mājas lapu, aprēķinu izdodas atrast Ķekavas novada pašvaldības mājas lapā, bet, piemēram, Mārupes interneta vietnē nav pat atjaunota informācija par viena bērna vidējām izmaksām. Apskatot jaunumus par budžeta apstiprināšanu, redzams, ka pašvaldība šim mērķim novirzīs 1,4 miljonus, maksājot 206,85 eiro par bērnu.
Konkrēta informācija par aprēķiniem nepieciešama arī tāpēc, ka nav skaidrs, kāpēc, piemēram, Pierīgas novadiem vidējās izmaksas ir tik ļoti atšķirīgas. Ķekavas novadā tie ir 169,33 eiro par vienu bērnu, Ādažu novadā - 202,26 eiro, bet, piemēram, Babītes novada pašvaldībā - 249 eiro. Tas nozīmē, ka Babītē bērnu vecāki pat neizjutīs valsts līdzfinansējuma zaudējumu. Līdz šim kopā ar pašvaldības dotāciju atbalsta summa nedrīkstēja pārsniegt 228 eiro mēnesī Rīgas plānošanas reģiona bērniem un 185 eiro pārējā Latvijā. Vecākiem pozitīvās izmaiņas Dienai apstiprina arī Babītes novada izglītības darba speciāliste Elga Jonina. Jau tagad vecākiem pašvaldības dotācija ir lielāka nekā iepriekš kopā ar valsts līdzfinansējumu. Lielās atšķirības starp Pierīgas novadiem E. Jonina skaidro ar to, ka pie viņiem divos bērnudārzos ir mazs vietu skaits, tāpēc vidējās izmaksas ir ļoti lielas un situācija tāda pati kā ar mazajām skolām - tās ir dārgi uzturēt.
Vecāku lēmums
Runājot par sistēmiskām izmaiņām. D. Kājiņa kā galveno ieguvumu min faktu, ka tagad vecāki varēs bērnu vairs «neraustīt» un, ja vēlēsies, lai viņš turpina savas bērnudārznieka gaitas privātajā dārziņā, to varēs darīt. Pašvaldības līdzfinansējums jebkurā gadījumā sekos bērnam. Rezultātā tas tagad būs vecāku lēmums.
Lielus sistēmiskus ieguvumus no pārrēķiniem neredz Ogrē. Tur izmaksas par vienu bērnudārza audzēkni pieaugs par 67 eiro un būs 192 eiro. Bet rindu problēmu tas nekādi nerisina, stāsta Ogres novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte. Rindā pašlaik gaida ap100 bērnu, bet tikai 29 iet privātajos dārziņos Ikšķilē un citās pašvaldībās. Ogrē nav privāto izglītības iestāžu. Šobrīd ieguvums ir tāds, ka pašvaldības zina spēles noteikumus. Ja agrāk tās varēja viena bērna izmaksas rēķināt pēc saviem ieskatiem, tad tagad ir vienota sistēma. Ogrē ir plāns veidot vēl vienu pašvaldības dārziņu.
Ādažu novada izglītības darba un jaunatnes lietu speciāliste Ināra Briede Dienai piebilst, ka vien septembrī varēs redzēt, kāda situācija būs ar rindām. Vērā jāņem arī tas, ka migrācijas saldo Pierīgā ir pozitīvs un turpmāko gadu laikā iedzīvotāju skaits tur var strauji pieaugt. Tikmēr Rīgā rindā uz pašvaldības dārziņu šobrīd gaida aptuveni 1200 bērnu. Nav gan vēl iespējams pateikt, cik bērniem šogad sekos pašvaldības noteiktais līdzfinansējums - 173,10 eiro. To aprēķinās tikai februāra vidū.