Dienas aptaujātās ministrijas gan vēl rausta plecus par gaidāmajiem cirpšanas pasākumiem. Satiksmes ministrijā (SM) par tēriņu samazināšanu pagaidām daudz neko nerunā. Vēl vakar SM nemaz nezināja, ka viņiem uz šodienu ir jāsagatavo priekšlikumi budžeta samazināšanai. SM pārstāvis Aivis Freidenfelds Dienai norāda, ka vēl nav saņemts protokollēmums: «Tas, ka kaut kur ir izrunāts samazināt bāzes izdevumus par vienu, trim vai pieciem procentiem, mums nedod tiesības uzdod finansistiem rēķināt, kādu iespaidu tas var atstāt. Kad būs protokollēmums, tad arī rēķināsim.»
Arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis Arno Pjatkins neko daudz nezināja teikt: «Tas būs tikai diskusiju objekts. Nekas vēl nav nolemts, viss vēl ir tikai priekšā.» Viņš norāda, ka ministrijas nepieciešamības būtībā ir balstītas uz likumos pieņemtajiem lēmumiem. Ja būs nepieciešamība, ministrija «ir gatava pacīnīties».
Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) stāsta, ka prasība par bāzes izdevumu samazināšanu neattieksies uz četrām ministrijām - Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un Veselības ministriju. Bāzes izdevumiem nav nekāda sakara ar jaunajām politikas iniciatīvām, ko ministrijas iesniegušas ar visai lielu vērienu. «Tās ir vecās lietas, kas kaut kad ir pielemtas un no gada gadā palikušas. Šur tur varbūt ir zudusi aktualitāte, šur tur - mainījušies apjomi, bet, pēc budžeta konstrukcijas metodikas, nauda šajā bāzē paliek,» skaidro K. Šadurskis.
Bet kā gan lai partijas zina, tieši no kā ministrijām ir iespējams atteikties savā bāzes finansējumā? K. Šadurskis norāda, ka tas esot ļoti vienkārši: «Ir pozīcijas, ko mēs nevaram samazināt, jo to neatļauj nedz normatīvie akti, nedz veselais saprāts. Ņemot vērā to, viss pārējais varētu tikt pakļauts pārskatīšanai.»
FM patlaban strādā, lai apzinātu, no kā nākamajos gados gūt papildu ieņēmumus. Arī to paredzēts apspriest šodien valdības sēdē. «Nezinu, cik veiksmīgi mēs varēsim virzīties uz priekšu, bet vismaz Finanšu ministrijas projektā tā simt miljonu eiro bedre ir aizbērta. Protams, priekšā vēl ir garas un sarežģītas sarunas,» teic K. Šadurskis.
Ministriju politikas iniciatīvas «pagaidām guļ malā» un tuvākajā laikā aiztiktas netiks. Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs norāda, ka vispirms ir jāsaprot, kāda veidosies fiskālā telpa. Iepazīstoties ar Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām nākamajam gadam, K. Šadurskis teic, ka liela daļa šo prasību «ir neatraidāmas». Pārējo ministriju pieprasījumi esot diskutējami. Esot jāsaprot, kādā apjomā tos iespējams īstenot un vai vispār iespējams. «Jebkura ministrija vienmēr pateiks, ka viņu iniciatīvās nav nekā tāda, no kā varētu atteikties. Patlaban valdība ir apstiprinājusi makro budžeta rāmi un galvenos kontrolskaitļus. Nākamais solis ir tikt skaidrībā ar galvenajiem budžeta projekta jautājumiem, proti, minimālās algas celšanu, neapliekamā minimuma diferenciāciju, iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jāizceļ, ka šie patiešām ir vērā ņemami problēmjautājumi, par to radušās domstarpības starp valdību un tās sociālajiem partneriem. Pagājušajā nedēļa pat tika pārcelta nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, jo Latvijas Darba devēju konfederācija vēlējās pamatīgāk sagatavoties «kvalitatīvai diskusijai» par tik sarežģītiem tematiem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, kurš pagājušajā nedēļā Dienai izcēla, cik svarīgi ir izvērtēt visus blakus efektus, ko radīs izmaiņas šajos likumos, vēlāk medijos nebija sajūsmināts par dialogu ar valdību un norādīja, ka arodbiedrības pat ir gatavas streikot.
Diena jau rakstīja, ka nākamā gada budžetu iecerēts veidot, balstoties uz IKP izaugsmes prognozi triju procentu apmērā. Jaunajām iniciatīvām ministrijas ir pieprasījušas iespaidīgas naudas summas. Nākamgad - vairāk nekā 580 miljonu eiro apmērā. Visas prasības ne tuvu neizdosies īstenot, jo, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, Latvija pārkāptu arī vairākus starptautisko līgumu nosacījumus.