Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) gan solīja, ka palīdzības iespējas tiks vērtētas katram uzņēmumam individuāli. Tuvāko divu nedēļu laikā ministrs apņēmies rast risinājumu, lai cietušajiem uzņēmumiem palīdzētu ar kredītgarantijām. To kopējais fonds tiek solīts 30 miljonu eiro apmērā. Lai palīdzētu uzņēmumiem izdzīvot, īpašs uzsvars tiks likts uz vietējo patēriņu. Premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) pieļāva iespēju, ka nākotnē valsts produktus varētu atbalstīt pat caur iepirkumiem. Kā piemēru viņa piesauca pārtikas piegādes skolās un bērnudārzos, tos varētu nodrošināt ar konkrētos reģionos ražotiem produktiem.
Paralēli tiek runāts par finansiālu ieguldījumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībās dažādās valstīs, lai ar to palīdzību uzņēmējiem būtu vieglāk atrast jaunus sadarbības partnerus. Kā pirmo glābiņu jauniem eksporta tirgus ceļiem nozaru pārstāvji min Azerbaidžānu, Kazahstānu un Uzbekistānu. Šajās valstīs Latvijas vārdam ir nozīme, turklāt atšķirībā no Eiropas Savienības šo valstu tirgus nepiedzīvo satricinājumu.
LIAA vadītājs Andris Ozols atzinīgi vērtē valdības vēlmi investēt pārstāvniecībās, tomēr piebilst: «Šeit ir jābūt uzmanīgiem un nedrīkst kļūdīties ar adresātu. Ir jāatrod trāpīgs eksporta tirgu ceļš, lai palīdzētu tieši tiem uzņēmumiem, kurus sankcijas skar. Bijušās PSRS valstis mūsu produktus pazīst un ir iecienījušas. Piemēram, ja mēs runātu par šprotēm, es nespēju iedomāties, kā mēs tās spētu pārdot itāļiem.»
Nupat ar eksportētājiem ticies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī viņš piesauc eksporta attīstību tieši bijušās PSRS virzienā: «Šīs valstis ir ar lielākām perspektīvām. Turklāt dažas no tām nesen ir apbraukājis mūsu prezidents Andris Bērziņš ar uzņēmēju delegāciju. Līdz ar to var teikt, ka attiecības ir uzlabotas.»
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Menģelsone (LDDK) Dienai atklāj, ka Krievija kā vērā ņemams eksporta tirgus ir 65 Latvijas uzņēmumiem. LDDK vadītāja teic, ka valdībai katram no šiem uzņēmumiem būtu jāpiemeklē vispiemērotākā palīdzības forma, tajā pašā laikā viņa aicina neaizmirst dzīvi ārpus sankcijām. «Kompensācijas mehānismu fonā nedrīkstētu aizmirst arī vispārējus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus. Ir jāapzinās - ja mūsu uzņēmēji būs nekonkurētspējīgi attiecībā pret Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem, tad arī šie īstermiņa risinājumi nebūs pietiekami. Tagad ir īstais brīdis izlīdzināt darbaspēka nodokli, lai tas Latvijā būtu tāds pats kā pārējā Baltijā. Tāpat ir svarīgi, lai visas procedūras pie mums nebūtu sarežģītākas par tām, kas ir Lietuvā vai Igaunijā,» norāda L. Menģelsone.
Arī citviet Eiropā spriež par atbalsta pasākumiem. Piemēram, Lietuvā plāno apsvērt iespēju samazināt PVN pārtikai. Runā arī par bezprocentu kredītiem, ko varētu piešķirt saimniecībām, kamēr tās gaida Eiropas Komisijas atbalstu. Lietuva iecerējusi pat atļaut lopu rituālo kaušanu, lai gaļu būtu iespējams eksportēt uz islāma valstīm.