Saeimā jau ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuru dibināja pašvaldību vadītāju izveidoti politiskie spēki. Taču tā ir opozīcijā, un tāpēc nākamajā gadā paredzēto pašvaldību vēlēšanu gaidās LRA vietējo līderu situācija ir sliktāka, jo viņiem nav tādas iespējas tikt pie valsts atbalsta, lai attīstītu savu novadu vai pilsētu. Pēc pašvaldību vēlēšanām iespējama arī reģionālo partiju pārgrupēšanās vai pat konsolidēšanās vienā politiskajā spēkā, un tas var ietekmēt spēku samēru nākamajā Saeimā.
Cerēja uz lielu partiju
Šonedēļ Vienotības valde plāno lemt par ārkārtas kongresa sasaukšanu 4. jūnijā, ko prasa tās biedri nodaļās, kā arī domes sēdē izvērtēt situāciju partijā. Kad pirms 12. Saeimas vēlēšanām septiņas reģionālās partijas ar Vienotību noslēdza sadarbības līgumus, tā bija premjera partija, kuras pārstāvji vadīja arī Finanšu ministriju un Saeimas Budžeta un finanšu komisiju. Minētais tagad ir zaudēts, un ietekme valdībā mazinājusies. Partija ir piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, kas tuvojas riskantajai 5% robežai.
Nesen bija ziņa, ka reģionālās partijas no Valmieras, Jēkabpils, Tukuma, kā arī Latgales partija, kuru pārstāvji ievēlēti Saeimā, nolēmušas ciešāk koordinēt savu sadarbību. Jāteic, ka partijai Tukuma pilsētai un novadam jau ir senāk noslēgts līgums ar Vienotību. Pie idejas īstenošanas bija plānots ķerties pēc Lieldienām, bet dažādu iemeslu dēļ tas esot piebremzēts. «Taču jautājums nav noņemts no darba kārtības,» Dienai uzsvēra Jēkabpils mērs Leonīds Salcēvičs, kurš guvis traumu un tāpēc kādu laiku nevarēs aktīvi darboties. Saeimā pārstāvniecību neguva abas Kurzemes partijas no Kuldīgas un Talsiem. Kurzemes vēlēšanu apgabalā pat partijas līdere Solvita Āboltiņa saņēma mandātu tikai pēc kolēģa Jāņa Junkura atteikšanās no tā. Vienotībai vēl ir līgums ar partiju Ogres novadam, kura meklē sadarbības iespējas arī ar LRA.
Kad Vienotība pirms vēlēšanām slēdza vienošanos ar reģionu partijām, tās ģenerālsekretārs Artis Kampars cerēja, ka šādi tiks apvienotas daudzas lokālās partijas, kas ar laiku varētu iekļauties Vienotībā un tā kļūt par spēcīgu politisko spēku. Te bija arī iespēja 12. Saeimas vēlēšanās gūt lielāku atbalstu šo mēru pārstāvētajās pašvaldībās, kā dēļ bija vērts piekāpties prasībām par valsts finansiālo atbalstu dažādiem objektiem. Solīto Vienotība izpildīja, un šā gada budžetā tika atrasta nauda gan futbola stadiona izbūvei Jēkabpilī, gan sporta būvei Cēsīs, kuru vada pašu partijas biedrs Jānis Rozenbergs. Valsts finansējumu valdība atvēlējusi arī jaunā peldbaseina projektam Valmierā. Tie Vienotības partneri, kuriem nav deputātu parlamentā, piemēram, partija Talsu novada attīstībai, gan jūtas apdalīta, jo uz priekšu nevirzoties ne Sabiles tilta rekonstrukcijas projekts, ne Stendes ceļa uzlabošana.
Prasīgs partneris
Ir bijuši gadījumi, kad, mainoties politiskajai situācijai, reģionu partijas pārmetas pie kāda veiksmīgāka spēka. Piemēram, tagad valdošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sabiedrotie no Liepājas partijas, kuras deleģētais premjers Māris Kučinskis vada valdību, agrāk sadarbojās ar likvidēto Tautas partiju. Tajā savu politisko karjeru sāka ne tikai M. Kučinskis, bet arī Vienotības reģionu deputāti Aldis Adamovičs un Inesis Boķis.
Premjers M. Kučinskis ir ierobežojis arī koalīcijas dalībnieku skaitu, un uz tās sēdēm vairs nevar iet visi septiņi Vienotības sabiedrotie, bet tikai viens. Par šo interešu pārstāvi deleģēts Viktors Valainis, kurš iepriekšējā Saeimā bija no Reformu partijas ievēlēto neatkarīgo deputātu grupā. Neslēpjot sarūgtinājumu par Vienotības pozīciju vājināšanos, viņš ar domubiedriem centīšoties tai palīdzēt. V. Valainis apgalvo, ka reģionu partiju deputāti bijuši disciplinēti un balsojuši saskaņā ar Vienotības lēmumiem. Šajā ziņā atšķirībā no Ilzes Viņķeles pārstāvētās sešu deputātu grupas viņi esot uzticams partneris. Taču vienlaikus redzams, ka tas ir arī prasīgs partneris. «Mēs uzstājām uz to, lai Vienotība izmanto mūsu kompetenci,» stāstīja V. Valainis, kurš ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņa ambīcijas vadīt Ekonomikas ministriju tomēr nepiepildījās.
Taču lielāku uzmanību piesaistīja Valmieras mēra Jāņa Baika iecelšana Rīgas ostas valdē. Uz vaicāto, kāpēc Vienotība šo iespēju nepiedāvāja uzlēcošajai politiskajai zvaigznei Cēsu mēram J. Rozenbergam, ģenerālsekretārs A. Kampars atbildēja, ka atšķirībā no J. Rozenberga, kurš nākotnē varētu darboties nacionālā līmeņa politikā, ne L. Salcēvičam, ne J. Baikam nav bijusi interese nākt lielajā politikā - tas esot līdzīgi kā Liepājas mērs Uldis Sesks priekšroku dodot saimnieciskajam darbam. A. Kampars atzīst, ka reģionālajām partijām vairāk rūp nevis Eiropas un nacionālā līmeņa politikas jautājumi, bet savu pašvaldību intereses, taču par reģionālo attīstību visiem ir vienota izpratne - ir jātiecas uz dzīvotspējīgiem reģionālās attīstības centriem, «nevis ko mēs katrs savam pagastam dabūsim».
Konkurēs vai sadarbosies
Viens no LRA līderiem Dainis Liepiņš Dienai atzina - ja veidojas vairākas reģionālās apvienības, «tas diži labi nav». Ja tās konsolidētos vienā lielā politiskā spēkā, tad pašvaldību intereses būtu daudz lielākas iespējas aizstāvēt. Te jāatgādina, ka vietējā varā ietekmīgākā ir premjera pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība, kura pārstāv arī lielās pilsētas. Taču arī novadu un pilsētu intereses atšķiras.
Par Vienotības sadarbību ar reģionu partijām D. Liepiņš bija tiešs: «Tie, kas parakstīja līgumus ar Vienotību, aizgāja dēļ burkāniem. Vienam baseins, otram slimnīcas parādi, citam nauda Latgales attīstībai.» LRA neesot pieņemams tas, ka ik gadu budžetā «iemet» kādu summiņu, tā pērkot deputātu lojalitāti. «Tā naudas dalīšana savējiem arī valsti ir novedusi tajā situācijā, kur mēs esam, un nav tāda skaidra attīstības plāna. Visu ir savākušas lielās pilsētas, kurām bija spēcīgs lobijs,» uzskata D. Liepiņš. Pašlaik būtu grūti iedomāties plašākas reģionu partiju apvienības veidošanos. V. Valainis sacīja, ka to, vai tas būs iespējams, vai tiks veidota vēl viena apvienība, varēšot pateikt tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kad būs redzama partiju iegūtā ietekme vietējā varā. Vienotības sabiedroto aktivizēšanos var uztvert kā gatavošanos dažādām iespējām. A. Kampars sacīja - kad cilvēki laulājas, tad rēķinās, ka ikdienā viss nebūs tik skaisti un intereses var atšķirties, taču zināms, ka laulājoties cilvēki arī sola būt kopā gan labos, gan grūtos laikos.