Jāatgādina, ka Jaunā Zīda ceļa plānus 2013. gada septembrī izvirzīja tobrīd tikko Ķīnas līdera posteni ieguvušais Sji Dziņpins. Grandiozā projekta, kura īstenošanas kopējās izmaksas tiek lēstas 22 triljonu dolāru (19,71 triljona eiro) apmērā, ietvaros ir paredzēts izveidot transporta, tirdzniecības un enerģētiskos koridorus, kas savienotu Ķīnu ar Eiropu, kā arī ar Tuvajiem Austrumiem un Āfriku, kaut gan nozīmīgākais, protams, ir Eiropas virziens. Tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Eiropas Savienību pašlaik ir 700 miljardi dolāru gadā, un tiek prognozēts, ka jau 2020. gadā tas sasniegs triljonu dolāru gadā.
Eirāzijas Zīda ceļš
Zīda ceļa ekonomiskās joslas trīs topošie maršruti tiek dēvēti par XXI gadsimta Jūras Zīda ceļu, Dienvidu ceļu un Ziemeļu ceļu. Jūras Zīda ceļš vedīs caur Malakas šaurumu bet nākotnē - caur kuģniecības kanālu Birmā, Indijas okeānu un Suecas kanālu savienos Ķīnu ar Vidusjūru, Dienvidu ceļš vedīs caur Vidusāziju un Irānu vai Kaukāza valstīm un sniegsies līdz Turcijas piekrastei, bet Ziemeļu ceļš vedīs caur Kazahstānu un Krieviju - līdz Sanktpēterburgai, bet tā otrs atzars caur Baltkrieviju - līdz Vācijai. Pēdējais maršruts ir interesants arī Latvijas ostām un kravu pārvadātājiem.
Par prioritāru Pekinā uzskata Ziemeļu ceļu. Jāņem vērā, ka kravu pārvadājumi galvenokārt pa dzelzceļu ir divas līdz trīs reizes ātrāki nekā kravu pārvadājumi pa jūru, kā arī ir pieņemami izmaksu ziņā. Maskavas vadītās EES teritorijā pastāv vienotas, piemēram, muitas un tarifu zonas, kas ievērojami atvieglo un paātrina kravu transportēšanu. Tāpat Ziemeļu ceļam nepieciešamas mazākas investīcijas nekā Dienvidu ceļa attīstīšanai. Šie un vēl citi faktori ir galvenie iemesli, kādēļ tika īpaši akcentēta EES izveides un Zīda ceļa būvniecības koordinēšana.
Rietumu maršruts
Vēl viens nozīmīgs notikums bija Krievijas giganta Gazprom valdes priekšsēdētāja Alekseja Millera un Ķīnas valsts kompānijas China National Petroleum Corporation (CNPC) viceprezidenta Vana Duņcina abu valstu līderu klātbūtnē parakstītā vienošanās par pamatnosacījumiem Krievijas gāzes piegādei Ķīnai, izmantojot tā dēvēto rietumu maršrutu. Līgums būtībā ir daļa no nākamā kontrakta un sastāv no vairāk par desmit juridiski saistošiem punktiem. Dokuments nosaka Krievijas gāzes piegāžu Ķīnai (konkrētajā maršrutā) ikgadējos apjomus (30 miljardi kubikmetru), kontrakta termiņus (30 gadi), gāzesvada būvniecības termiņus, punktu, kurā gāzesvads šķērsos Krievijas - Ķīnas robežu, un virkni citu parametru. Vienlaikus laikraksts Kommersant atgādina - lai arī paredzēts, ka gāzes piegādes pa topošo gāzesvadu Altajs šajā maršrutā sāksies 2020. gadā, abas puses joprojām nav vienojušās par gāzes cenu.
Tāpat Maskavā tika parakstīts jauns līgums starp Gazprom un CNPC par stratēģisko partnerību nākamajiem pieciem gadiem. Kā norāda Krievijas izdevums Vedomosti, atsaucoties uz A. Millera vārdiem, dokumentā noteikti prioritārie projekti abu uzņēmumu sadarbības ietvaros šim laika posmam - gāzesvada Sibīrijas spēks būvniecība un gāzes piegādes Ķīnai tā dēvētajā austrumu maršrutā, kuras paredzēts sākt ne vēlāk par 2019. gadu, kontrakta parakstīšana par gāzes piegādēm rietumu maršrutā un attiecīgi gāzesvada Altajs būvniecība, sarunas par piegāžu palielināšanu rietumu maršrutā, kā arī gāzes (galvenokārt sašķidrinātās) piegādes Ķīnai no Krievijas Tālajiem Austrumiem.
Nozares speciālisti nešaubās, ka daži šobrīd neatrisināti jautājumi - par būvniecības finansēšanu, piegāžu cenām - būtiski neietekmēs projektu īstenošanas termiņus. Vērienīgu piegāžu uzsākšanā ir ieinteresētas abas puses. Rezultātā jau tuvākās desmitgades laikā Ķīna, visticamāk, kļūs par lielāko Krievijas gāzes pircēju, apsteidzot ES. Šāda situācija savukārt var jūtami pasliktināt Briseles pozīcijas, risinot jautājumus par Krievijas gāzes piegādēm, kamdēļ Eiropā steigšus tiek meklēti alternatīvi piegāžu avoti.
Nauda, bet bez naftas
Vēl viena vienošanās, kas izpelnījās plašu uzmanību, ir līgums par sadarbību starp Krievijas Polyus Gold un Ķīnas China National Gold Group Corporation. Šis dokuments, kura sagatavošana ilga divus gadus, paredz abu zelta ieguves uzņēmumu vērienīgu sadarbību vairākos virzienos, tajā skaitā pat organizējot kopīgus rūpnieciskā aprīkojuma un materiālu, projektēšanas un objektu būvniecības iepirkumus. Tāpat kompānijas vienojušās kopīgi īstenot uzreiz vairākus jaunus zelta ieguves projektus. Galvenais un pats virzītais no tiem ir Natalkinas atradņu kopīga izstrāde, par ko gan nekāda plašāka informācija pagaidām netiek izpausta. Cieša sadarbība zelta ieguves jomā ir interesanta arī tāpēc, ka tieši Krievija un Ķīna ir valstis, kuras jau vairākus gadus intensīvi palielina savus zelta krājumus.
Tāpat tika parakstītas uzreiz vairākas vienošanās par Ķīnas valsts kontrolēto banku kredītu Krievijas bankām kompānijām palielināšanu. Vērienīgākais izrādījās finanšu pasaulē pazīstamās VEB līgums ar China Development Bank par sadarbību Tālo Austrumu un Sibīrijas apgūšanā, kas paredz ilgtermiņa kredītresursu piešķiršanu astoņu miljardu dolāru apjomā. Līdzekļus plānots izmantot infrastruktūras, komunikāciju tehnoloģiju un lauksaimniecības projektu īstenošanai. Te gan jāpiebilst, ka gan šā, gan lielākās daļas citu līgumu nosacījumi paredz, ka Ķīnas piešķirtie aizdevumi tiks izmantoti galvenokārt Ķīnas ražojumu iegādei, kas dod Pekinai zināmas priekšrocības - šādi tiek atbalstīti kā Ķīnas ražotāji, tā bankas, kuras pelna uz kredītu izsniegšanas rēķina. Krievijas izvēles iespējas, ņemot vērā rietumu sankcijas, tikmēr ir ierobežotas.
Vienlaikus izdevums Vedomosti atgādina, ka vēl viena ažiotāžu izraisījusi vienošanās - par kopīgu Vankoras naftas un gāzes atradņu apguvi Krasnojarskas apgabalā - tā arī netika parakstīta. Jāatgādina, ka Rosņeftj, kam pieder licence par vienu no pasaulē perspektīvākajām atradnēm izstrādi, 2014. gada novembrī parakstīja sākotnējo līgumu par 10% kompānijas Vankorņeftj daļu pārdošanu CNPC. Tomēr, kā vēl pirms Sji Dziņpina vizītes Maskavā vēstīja laikraksts Financial Times, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, abas kompānijas nespēj vienoties par cenu.
Ķīna kā alternatīva
Pēc tam, kad, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, Krievijas vadošajām kompānijām liegta iespēja iegūt finansējumu rietumos, vairākas no tām pievērsušās Ķīnas tirgum. Tā, piemēram, Gazprom risina sarunas ar Ķīnas banku ICBC par obligāciju izlaidumu juaņās. Jāpiebilst, ka piesaistīt finansējumu Ķīnā plāno arī Gazprom nafta. Tikmēr enerģētikas nozares uzņēmums Novatek jau ir vienojies ar Ķīnas bankām par projekta Jamala finansēšanu 13,5 miljardu dolāru apmērā, izvēlēties kredīta devējus kompānija var līdz šā gada beigām.