Šajā amatā D. Zemmeru ievēlēja jau pēc 2009. gada vietējām vēlēšanām. Viņš vadīja pašvaldību līdz brīdim, kad kļuva par 10. Saeimas deputātu. Saeimas pilnvaru laiks līdz ar tās atlaišanu beidzās agrāk, nekā cerēts. Tā pēc 2013. gada vietējām vēlēšanām D. Zemmeram bija iespēja vēlreiz kļūt par Limbažu novada mēru. Šī pašvaldība nav vienīgā, kurā nepilnos divos gados jau divas reizes notikusi vadības maiņa.
Līdzīgi arī Ādažu novadā deputāti izteica neuzticību sākotnēji ievēlētajam priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (LRA), bet pēc kāda laika atkārtoti ievēlēja viņu amatā. Kopš 2013. gada jūlija, kad sanāca jaunā sasaukuma domes, pašvaldību vadītāji nomainījušies arī Burtnieku, Durbes, Krustpils, Līgatnes, Ogres, Rucavas un pavisam nesen arī Krimuldas novadā, kurā Guntara Grīnvalda vietā tagad ir Juris Salmiņš (abi RA/ZZS). Ne visos gadījumos pārmaiņas izraisīja neuzticības balsojums. Preiļu, Skrundas, Smiltenes un Tukuma novadā, kā arī Valmieras pilsētā pēc jauna priekšsēža bija jālūkojas, kad pērnajā rudenī šo pašvaldību vadītājus ievēlēja Saeimā. Savukārt Riebiņu novadā jaunas priekšsēdētāja vēlēšanas notika pēc tam, kad tā vadītājs aizgāja mūžībā.
Ieraugot ziņu virsrakstos, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) Limbažos gāzīs Vienotības mēru, pirmais iespaids bija, ka notiekošais ir daļa no ZZS īstenotās taktikas reģionos, kur zaļie zemnieki turpina nostiprināt ietekmi un savulaik par to cīnījās arī ar Tautas partiju. Pagājušās nedēļas sākumā D. Zemmers bija ieradies arī Saeimā, kur notika ZZS valdes sēde. Taču frakcijas līderis Augusts Brigmanis apgalvoja, ka viņam nekas nebija zināms par pārmaiņām Limbažu novadā. Tikpat neinformēts bija arī Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars - vēl jo vairāk tāpēc, ka M. Beļaunieks jau vairāk nekā gadu nav Vienotības biedrs. No partijas viņš aizgājis laikā, kad Valdis Dombrovskis (Vienotība) atkāpās no premjera amata. M. Beļaunieks gan sola arī turpmāk īstenot Vienotības programmu kopā ar cilvēkiem, kas ievēlēti no šīs partijas.
Pārmaiņas pašvaldībās var izraisīt nesaskaņas domnieku attiecībās, kam, iespējams, pamatā ir kādas intereses. M. Beļaunieks Dienai apgalvoja, ka viņam joprojām nav skaidrs, kāpēc tika ierosināta neuzticība. «Man nepatīk, ka man aiz muguras dara kādas lietas. Mana lielā kļūda bija, ka uzticējos cilvēkiem,» sacīja M. Beļaunieks un atzina, ka ir bijis prasīgs un norādījis uz nekvalitatīvi sagatavotiem dokumentiem. Interesanti, ka M. Beļaunieka nomaiņā zināma loma bija tagadējam izpilddirektoram Aināram Liniņam, pēc kura iniciatīvas tieši pirms gada atbrīvoja arī D. Zemmeru. A. Liniņš Dienai skaidroja, ka cerības strādāt visiem kopā plašā koalīcijā nav piepildījušās. «Mēs vēlējāmies kopā sagatavot un pieņemt lēmumus, bet priekšsēdētājs neiesaistīja visus šajā darbā,» teica A. Liniņš, kurš tagad cer, ka pa šo gadu D. Zemmers būs sapratis savas kļūdas un varēs strādāt.
Kad LTV Panorāma parādīja sižetu no Limbažu novada domes sēdes, D. Zemmers tajā izskatījās drīzāk nelaimīgs nekā gandarīts par atgūto posteni, bet pilsētas iedzīvotāji bija dusmīgi par biežo varas maiņu, kas godu pašvaldībai nedarot. D. Zemmers, par kuru nobalsoja desmit no 15 deputātiem, Dienai atzina, ka viens no viņa uzdevumiem būs mikroklimata uzlabošana domē, jo priekšgājēja valdīšanas laikā darbinieku, kā arī domnieku savstarpējās attiecības kļuva saspīlētākas un tas traucēja darbam.