"Pirmais basketbolu sāka spēlēt mans brālis. Arī man iepatikās un tā trenējos jau no piecu gadu vecuma. Šis ir mans pirmais un vienīgais sporta veids – ar citiem nodarbojos tikai brīvajā laikā. Sportisko mērķu vārdā esmu pārgājis uz tālmācību, tāpēc divreiz nedēļā trenējos arī no rītiem un kopā aizvadu deviņus treniņus nedēļā.
Lielākie sasniegumi man vēl ir priekšā. Vēlos basketbolu spēlēt profesionāli. Lai to sasniegtu, eju uz 100% – katru dienu trenējos, pareizi ēdu. Mēģinu neēst saldumus, bet tas gan izdodas tikai dažreiz.
Katru dienu sekoju līdzi Nacionālajai basketbola asociācijai. Mazāk Kristapam Porziņģim un Dāvim Bertānam, vairāk vēroju amerikāņu basketbolistus. Man patīk mazie spēlētāji, jo arī pats spēlēju šajā pozīcijā, – skatos viņu kustības, metienus.
Mana stiprākā puse laukumā ir uzbrukums. Labi metu, turklāt metienu trenēju arī papildus. Joprojām jāpieliek pie visiem komponentiem, bet visvairāk – pie spēles aizsardzībā. Basketbolā grūtākais ir spēlēt kā komandai, jo bieži vien daudziem gribas darboties individuāli. Es esmu mazais spēlētājs, tāpēc varu gan piespēlēt, gan arī pats mest – kā komandai vajag
Ārpus sporta mani hobiji ir videospēles un laika pavadīšana ar ģimeni. Savukārt vasarā man patīk uzspēlēt futbolu.
Lokdauna laikā trenējos mājās, strādājot pie fiziskās sagatavotības – gāju skriet, stiprināju ķermeni. Nejūtu, ka Covid-19 būtu ietekmējis bērnu sportu, neviens no man pazīstamajiem kovida ierobežojumu dēļ trenēties nav beidzis."
Šo un citus rakstus lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!