Gan abi treneri, gan arī jaunie sportisti (Agatei šogad ir 22 gadi, bet Laurim – 24) par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs runā nākotnes formā un nevēlas kavēties atmiņās, taču šādu mirkli karjerā Latvijas jaunajām šaušanas sporta cerībām bija iespējams piedzīvot jau iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs Rio 2016. gadā, kad Latvijas Šaušanas federācija lēma ceļazīmi tomēr piešķirt stenda šāvējam Dainim Upelniekam. Gan sportistiem, gan viņu atbalstītājiem tā ir lappuse pagātnē, kura aizvērta. Agate un Lauris izcīnījuši citas godalgas, un, pateicoties viņiem, Latvijas karogs šobrīd atrodams pneimatiskās šaušanas disciplīnas pasaules ranga simtniekā – Agate rindojas 19. pozīcijā, bet Lauris olimpiskās disciplīnas pasaules rangā ir 71. vietā. Abi startē gan individuāli, gan arī pāru sacensībās, kur uz ugunslīnijas atrodas viens otram līdzās.
Atpūta un barjeras
Dienā, kad tiekamies, Latvijas dabā uz palikšanu iestājies drūmi drēgnais rudens. Pirms patriotu nedēļas un valsts svētkiem Tukuma sporta skolas šautuvē pulcējas jaunieši, lai izcīnītu Latvijas kausu, un līdzās junioriem mierpilni kā treniņā lodes mērķī raida Agate un Lauris. Lielo sacensību ritmā Latvijas reitingu līderiem ieplānota mēnesi ilga pauze. Šajā laikā Agates uzmanība pilnībā veltīta sekmīgām studijām, jo nākotnē viņa vēlas kļūt par treneri ložu šaušanā.
"Olimpiskās medaļas noteikti ir mūsu katra mērķis, bet tas nebūs galapunkts," bilst Lauris. "Olimpiskā sporta veida pārstāvim medaļa kabatā, protams, ir augstākais sasniegums, taču pēc tādas godalgas iegūšanas nekas nebeidzas – darba cikls tikai turpinās un pa apli atkal jāiet uz priekšu." Viņa gaitās bija brīdis, kad šķita – būs jāpārtrauc sporta dzīve. 2016. gads Laurim varēja izrādīties neveiksmīgs ne tikai negūtā olimpiskā gandarījuma, bet arī finansējuma trūkuma dēļ. Taču jau 2017. gadā izcīnītā Eiropas čempionāta bronza šaušanā ar pistoli 50 metru distancē pavēra iespējas gūt lielāku valsts finansiālo atbalstu un atkal sapņot par olimpiskajām spēlēm. "Beigt sportot gribēju ne jau tādēļ, ka man būtu apnicis nodarboties ar šaušanu, bet finansiālā situācija bija smaga un, ja ne šis panākums, būtu spiests nākamajā gadā pilnībā nodoties fiziskam pilna laika darbam."
Motivācija un iedvesma
Ik pa brīdim no telpām kaimiņos mūsu sarunas fonā ieskanas jauno sportistu čalas un maza kņada – Tukumā sabraukuši jaunieši no Dobeles, Daugavpils, Alūksnes un citiem Latvijas punktiem, kur kopj spēcīgas šaušanas sporta tradīcijas. Jautāju, vai šajā laikā, kad lielajās sacensībās ir pauze, Agate un Lauris dodas iedvesmot potenciālos jaunos sportistus un aicināt pievienoties savam sporta veidam. "Man tāds piedāvājums vēl nav izskanējis, un domāju, ka mūsu sporta veids nav tik populārs. Vēl neesam sasnieguši tik labus rezultātus, lai būtu pamats mums līdzināties. Medaļu vēl nav tik daudz, kā gribētos. Esam pazīstami savā dzimtajā pilsētā – es Tukumā, Agate Dobelē. Savukārt Rīgā uz ielas reti kurš mūs sasaista ar panākumiem sportā," smaida Lauris.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!