Viss sākās Medumos
Kad Natālijai Semjonovai 1952. gada 9. martā sākās dzemdību sāpes, Larions nepievērsa uzmanību tam, kurā republikā – Latvijā vai Lietuvā – viņa sieva dzemdēs. No Medumiem līdz slimnīcai Daugavpilī bija 25 kilometri, bet līdz Zarasiem tikai četri, tāpēc tika iejūgts zirgs un sieva aizvesta uz Lietuvas PSR medicīnas iestādi. Tas bija iemesls, lai Uļas basketbola ziedu laikos lietuvieši mēģinātu leģendu pārliecināt aizstāvēt viņu izlases krāsas.
Jau uzsākot skolas gaitas, Uļa klasē bija visgarākā. Rudeņos un pavasaros viņa uz skolu brauca ar divriteni, ziemā ar slēpēm, tikmēr Rīgā bija padzirdējuši par Latgalē izaugušo slaido meiteni, un sākas galvaspilsētas amatvīru vizītes. Sākumā mēģinājumi pierunāt Uļu doties uz Rīgu un spēlēt basketbolu bija diezgan bezcerīgi, reiz, lai tikai izvairītos, viņa pat paslēpās tuvākajā mežā, tomēr, kad solījumi nonāca līdz iespējai tikt pie manikīra, apskatīt cirku un aiziet uz teātri, meitene jau sāka svārstīties. Liktenīgais brauciens uz galvaspilsētu notika 1965. gada 30. augustā ar mikroautobusu Latvija – 13 gadu vecā un 192 centimetrus garā lauku meitene, traucoties pretim nezināmajai dzīvei, visu ceļu līdz Rīgai birdināja asaras.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!