Vispirms bija Iskra
1963. gadā Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas mašīnists Dmitrijs Dribincevs plašajā Padomju Savienībā nejauši ieraudzīja un iemīlēja spīdveju, izlemjot, ka vēlas šo sporta veidu atvest arī uz savu pilsētu. Viņš vērsās pie rūpnīcas vadības, kas deva zaļo gaismu, un tika izlemts stadionu pie Daugavpils 2. vidusskolas pielāgot spīdveja vajadzībām. Tas Latvijas spīdveja tēva rūpīgā uzraudzībā tika paveikts talkās ar brīvprātīgo entuziastu spēkiem. Sākotnēji stadions bija primitīvs, tas sastāvēja tikai no celiņa, nožogojuma un nelieliem soliem skatītājiem. Jau tā paša gada beigās 17. novembrī notika pirmās sacensības, kurās aptuveni 3000 skatītāju klātbūtnē Ļeņingradas braucēji vietējiem ierādīja, kas šis ir par sporta veidu. Pēc šiem mačiem spīdveju izmēģināja daudzi Daugavpils motokrosa braucēji, un nākamajā sezonā komanda Iskra debitēja PSRS čempionātā. Līdz panākumiem nebija jāgaida ilgi. 1967., 1969. un 1973. gadā vienība, kas jau nesa Lokomotīves vārdu, ieguva PSRS kausu, bet 1970. gadā plašiem soļiem devās pretim padomijas čempionu titulam, tomēr sezonu pārtrauca holēras epidēmija un uzvarētājus lēma noskaidrot pēc vidējā izcīnīto punktu skaita. Tas komandai lika palikt otrajā vietā, un ar otro vietu tā sezonu pabeidza arī gadu vēlāk. Pēcāk labāko trijniekā Lokomotīve iekļuva arī 1983. un 1985. gadā, izcīnot bronzas medaļas.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!