Visspilgtākās atmiņas līdzjutējiem joprojām ir no 2001. gada pasaules čempionāta. Gadu pirms tam bija aizvadīts leģendārais turnīrs Sanktpēterburgā, kurā Latvija pieveica mājinieku Krievijas zvaigžņu sastāvu un spēlēja ceturtdaļfinālā, līdz ar to Ķelnē, cerot redzēt nākamās iespaidīgās un skaistās uzvaras, bija sabraukuši aptuveni astoņi tūkstoši mūsējo. Latvija tiešām guva pārsteidzošu panākumu, apspēlējot ASV, bet divas dienas vēlāk zaudēja Ukrainai un nokļuva turnīrā par vietas saglabāšanu augstākajā divīzijā. Vārtus amerikāņiem toreiz iemeta arī Aleksandrs Kerčs, kuru uz sarunu aicinājām šajā Sporta Avīzes numurā. Arī nākamajos gados Latvijas sekmes bijušas kā pa kalniem un lejām, tomēr kalni pārsvarā gadījumu piedzīvoti ļoti īslaicīgi vai arī ne pārāk augsti, jo pēc 2000. gada pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā spēlēts tikai trīs reizes. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc lēnām, bet stabili Latvijā pavasaros arvien samazinās interese par pasaules čempionātu.
Kādi vēl varētu būt iemesli? Šopavasar tā noteikti ir mārketinga un reklāmas kampaņa, precīzāk, tās neesamība. Basketbola un futbola valstsvienības jau ilgstoši strādā pie sava tēla uzlabošanas, kas nes arī augļus, faniem piepildot tribīnes, bet hokejs joprojām cer izbraukt uz vecajiem lauriem un to, ka fani dārgās biļetes uz čempionātu izpirks bez mudināšanas. Tomēr šie laiki jau sen ir garām. Interese par sportu samazinās visā pasaulē un, ja kādi klubi vai valstsvienības joprojām spēj piepildīt tribīnes, tas notiek, pateicoties ļoti mērķtiecīgam darbam ar līdzjutējiem. Savulaik, tuvojoties čempionātam, kanālā TV3 tika drillēti čempionāta ieskandināšanas rullīši, katrā reklāmas pauzē hokejistiem atgādinot, cik dienu vēl atlicis līdz pirmajai spēlei. Viņu attēli uz mums raudzījās no brokastu pārslu un čipsu pakām, arī alus pudelēm. Tas viss radīja līdzīgu noskaņojumu kā Coca-Cola Ziemassvētku reklāmas decembrī. Cik bieži izlases spēlētāju bildes jūs esat redzējuši šopavasar? Šeit mēs nokļūstam pie nākamā punkta: Latvijas hokeja izlasē ievērojami sarucis plaši pazīstamu spēlētāju skaits un vidējais līdzjutējs spēj atpazīt arvien mazāk mūsu hokejistu. Tāpēc pie darba ķeras Sporta Avīze. Ja kāds šobrīd vēl nezina Uvi Balinski, kurš noslēdzis līgumu ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandu Floridas Panthers un nākamajā sezonā spēlēs otrpus okeānam, ceram, ka pēc šī numura, kurā ar aizsargu sarunājamies lielajā intervijā, šādu cilvēku vairs nebūs.
Iemesli gan ir jāmeklē ne tikai Latvijā. Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) reputācija draudzības dēļ ar Krieviju ir apšaubāma jau kopš Renē Fāzela laikiem, un arī pašreizējais prezidents Liks Tārdifs, neskatoties uz pasaulē valdošo ģeopolitisko situāciju, turpina koķetēt ar agresorvalstīm, durot paša kājā dakšiņu. Turklāt arī Gerijs Betmens ir ievērojami aizsēdējies Nacionālās hokeja līgas (NHL) komisāra amatā – šosezon pasaules spēcīgākajā līgā Konors Makdeivids, Ēriks Kārlsons un Bostonas Bruins komanda rādīja dievišķus sniegumus, labojot iespaidīgus rekordus, bet ažiotāža ap šīm sacensībām Ziemeļamerikā arvien krītas. Vai zinājāt, ka Bruins 82 regulārās sezonas spēlēs tika pie iespaidīgām 65 uzvarām? Noteikti daudzi neitrālie sporta līdzjutēji to pat nebija pamanījuši.
Tomēr bieži bijis, ka vēl dažas dienas pirms čempionāta līdzjutēji labākajā gadījumā spēj nosaukt dažus mūsu izlases pretiniekus apakšgrupā, bet, sākoties spēlēm, hokejs tāpat pārņem vairākuma sirdis. Pēc organizatoru aplēsēm, Latvijas galvaspilsētā šomēnes ieradīsies ap 25 000 ārvalstu līdzjutēju, tāpēc ikvienam, kurš čempionāta laikā atradīsies Rīgā, novēlam izbaudīt atmosfēru un mesties nebēdnīgās dejās ar jestrajiem citu izlašu faniem.
Šī ir žurnāla Sporta Avīze maija numura redakcijas sleja! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!