Gadsimtu mijā no 1998. līdz 2001. gadam Latvijas biatlonisti bija starp vadošajiem pasaulē, tomēr, lai cik tas liktos neticami, mūsu tā sauktajam lieliskajam četriniekam stafetē ne reizi neizdevās iekļūt labāko trijniekā, kaut gan vairākkārt viņi bija ļoti, ļoti tuvu. Šī sezona Latvijas biatlonam izvērtās kā pa viļņiem. Andrejs Rastorgujevs iepriekšējo bija izlaidis antidopinga sistēmas pārkāpuma dēļ un vien dažas stundas pirms pirmā starta uzzināja, ka neizpildīta kvalifikācijas normatīva dēļ nevarēs piedalīties arī pirmajā šīs sezonas etapā. Tas alūksnieti nesatricināja un, neskatoties uz 34 gadu vecumu, viņš gan vairākas reizes iekļuva desmitniekā Pasaules kausā, gan aizvadīja savu veiksmīgāko pasaules čempionātu, bet treknu punktu pielika kāpšana uz goda pjedestāla Nove Mesto. Gluži pretējs stāsts ir par Baibu Bendiku, kura pēc Covid-19 pārslimošanas sezonas izskaņā pasaules čempionātā un noslēdzošajos trijos Pasaules kausa posmos no pieciem individuālajiem startiem tikai reizi iekļuva sešdesmitniekā. "Ieguldījām milzīgu darbu, lai atrisinātu manas šaušanas problēmas, kuras realitātē, izrādījās, nemaz īsti neeksistēja," sezonu apkopoja Bendika, atklājot, ka iemesls sliktajai šaušanai esot meklējams problēmās ar ieroci.
Andrejs pēc šīs sezonas ir ieguvis lielisku emocionālo pacēlumu un cerams, ka viņam izdosies to pārnest arī uz nākamo sezonu, bet Baibai varam tikai novēlēt veiksmi visas nebūšanas pārvarēt un nenolaist rokas. Līdzīgi arī jaunajiem sportistiem Renāram Birkentālam un māsām Buliņām jāturpina strādāt, lai nākotnē spētu priecēt Latvijas līdzjutējus. Nākamgad pasaules čempionāts notiks Nove Mesto, ko Latvijas vadošie sportisti noteikti sagaidīs ar lieliskām atmiņām. Latvijas biatlona zelta laikus šajā numurā atcerējāmies plašā sarunā ar vienu no lieliskā četrinieka pārstāvjiem Jēkabu Nākumu, kurš pauž viedokli, ka diskvalifikācija Rastorgujevam, visticamāk, nāca par labu, jo gluži vienkārši bija iespēja atpūsties. Jau pirms vairāk nekā 20 gadiem tā brīža biatlona izlases daktere Maruta Noveičuka esot uzskatījusi, ka, ja sportistiem būtu iespēja vienu sezonu nestartēt, atpūšoties gan fiziski, gan emocionāli, viņi pēc pārtraukuma atgrieztos spēcīgāki. Tomēr Latvijā valsts finansējuma piešķiršanas sistēma šādu atpūtu sportistiem nepieļauj, jo visu laiku tiek prasīti rezultāti.
"Es ļoti priecājos par šo panākumu. Šo medaļu biatlonam ļoti, ļoti vajadzēja, jo visu laiku atrodamies tādā kā ziemas sporta veidu pabērna lomā. Gan Bendika, gan Rastorgujevs visu laiku ap tām medaļām mētājās, un beidzot veiksme uzspīdēja arī viņiem. Viņi nomierināja līdzjutēju prātus, arī manu," Nākums pauž gandarījumu par panākumu. Viņam trijniekā augstākā līmeņa sacensībās tā arī neizdevās iekļūt, divreiz esot ceturtajam Pasaules kausa individuālajās sacensībās, bet pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs gūstot pa piektajai vietai.
Zīmīgi, ka vēl 1998. gada olimpiskajās spēlēs biatlonisti vīriem un dāmām sadalīja vien pa trim medaļu komplektiem, bet pašlaik to skaits pieaudzis jau līdz septiņiem. Laiki mainās un strauju progresu piedzīvojam lielākajā daļā dzīves jomu. Tāpat mainās arī gadalaiki. Ziemas sporta sezona palikusi aiz muguras, un lēnām pieņemas spēkā sporta veidi, kas tiek spēlēti siltos laikapstākļos. Gaidām tos ar nepacietību!
Šī ir žurnāla Sporta Avīze aprīļa numura redakcijas sleja! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!