Par trešā līmeņa klubu sacensību izveidošanu Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) runāja vismaz kopš 2015. gada, paužot, ka tās palīdzēs spēka hierarhijā zemāk esošām valstīm tikt tālāk, nekā parasti izdodas Čempionu līgā un Eiropas līgā. Stratēģija attaisnojusies pilnībā un jau pirmajā sezonā debiju Eirokausu grupu turnīrā piedzīvoja Igaunija, Armēnija un pat Gibraltārs. Tuvu apakšgrupai bija arī Latvijas vienība Riga, tomēr izšķirošajā kvalifikācijas kārtā pamanījās pagarinājumā zaudēt tieši Gibraltāra komandai Lincoln Red Imps. Debitanti nebija peramie zēni un Igaunijas vienība Tallinas Flora punktus savāca trijās no sešām spēlēm - divreiz cīnījās neizšķirti 2:2 ar Kipras komandu Anorthosis, kā arī ar 1:0 uzvarēja Serbijas komandu Belgradas Partizan. Tas gan neļāva izkļūt no pēdējās vietas grupā, bet pēcgarša noteikti palika ļoti pozitīva. Tiesa, to nevarēja pilnībā izbaudīt skatītāji, jo joprojām spēkā bija ierobežojumi un pat visvairāk apmeklētajā mājas spēlē viņu skaits nesasniedza trīs tūkstošus.
Arī 2022. gadā UEFA Konferences līgas grupu turnīrā redzēsim trīs valstis, kas šādā Eirokausu fāzē nekad nav bijušas, - Kosovu, Lihtenšteinu un Lietuvu. Savukārt pēc 13 gadu pārtraukuma apakšgrupā atgriezīsies Latvija, jo tur iekļuvusi arī RFS vienība. Turpmākajos divos mēnešos mūsu valsts čempionei pa divām reizēm pretim stāsies Turcijas komanda Stambulas Başakşehir, kuras sastāvā ir arī slavenais 2014. gada Pasaules kausa ieguvējs Mesuts Ezils, pazīstamais Itālijas klubs Florences Fiorentina un Edinburgas Hearts no Skotijas. Pirmo spēli RFS aizvadīs jau 8. septembrī Florencē, bet pirmā mājas spēle notiks nedēļu vēlāk pret Hearts. Pretiniekus mūsējie uzņems Skonto stadionā, ko futbola draugi atzinuši par mājīgāko vietu Latvijā, kur rīkot futbola spēles.
Ja kāds līdzjutējs uzskata, ka UEFA Konferences līga nav prestižs turnīrs, vērts atgādināt, ka pagājušajā sezonā sacensībās triumfēja labi zināmā Itālijas komanda Roma. Vienības galvenais treneris Žuzē Mouriņu pēc finālspēles izplūda asarās, bet divus mēnešus vēlāk, atzīmējot, ka kļuvis par pirmo, kurš uzvarējis visu triju līmeņu turnīros Eiropā, savu ķermeni papildināja ar tetovējumu. Paldies UEFA, ka tā sniegusi iespēju grandus uzņemt arī valstīm, kas pagaidām vēl nav pašas spēcīgākās futbolā!
Sagaidot augstākā līmeņa futbola atgriešanos Latvijā, šajā Sporta Avīzes numurā plaši sarunājāmies ar RFS kluba prezidentu Artjomu Milovu, kurš nupat piepildīja vēl vienu savu sapni, atklājot sporta kompleksu LNK Sporta parks. Jau šobrīd tajā ir ieguldīti gandrīz desmit miljoni eiro, bet kopējās plānotās privātās investīcijas ir tuvu 25 miljoniem eiro. Kā uzņēmējs nonāca līdz sporta karalim un vai viņš nožēlo, ka RFS futbola komandas sistēmu sāka būvēt no piramīdas augšas, lasiet intervijā.
Šomēnes pieminam arī leģendāro Latvijas izlases futbolistu Andreju Rubinu, kurš augusta sākumā traģiski gāja bojā. Pēc karjeras Rubu vajāja daudz nebūšanu, bet tieši pēdējos mēnešos viņa dzīve bija sākusi sakārtoties, tāpēc tās pēkšņā apraušanās ir īpaši skumja. Plašāk aprunājamies ar diviem Latvijas talantiem – hokeja aizsargu Kristiānu Rubīnu, kurš pēc vairākām sezonām Toronto Maple Leafs sistēmā pievienojies Otavas Senators organizācijai un ir apņēmības pilns pirmajā komandā ieķerties ar zobiem un nagiem, kā arī talantīgo vieglatlēti Agati Cauni, kura pasaules U20 čempionātā 5000 metru distancē spēja parādīt fantastisku sniegumu un ļoti nopietni pakutināt nervus sportistēm no Āfrikas. Sportiste stāsta, ka viņas elks ir Jeļena Prokopčuka, bet mēs turam īkšķus, lai jaunā valmieriete nākotnē pārspēj Ļenas uzrādītos lieliskos rezultātus.