Pirmdien Londonā pie vēl trim zelta medaļām tika Ķīnas atlēti – kopumā šīs valsts sportisti uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpuši deviņas reizes. Vēl arī pieci sudrabi un trīs bronzas medaļas – kopā 17.
Tieši tikpat spējuši iekrāt ASV sportisti, lai gan precīzāk būtu teikt – peldētāji. Tieši olimpiskajā Aquatics Centre peldbaseinā izkaltas 12 no šīm medaļām, četras zelta. Aiz amerikāņiem medaļu kopskaita ziņā seko Japāna – 11 medaļas, bet tikai viena zelta. Medaļu rangā gan svarīgāks ir izcīnīto zelta medaļu skaits – Francijai un Ziemeļkorejai tādu ir trīs, bet pa divām Itālijai, Dienvidkorejai, Krievijai un Kazahstānai.
Pēc 15 gadus vecās lietuviešu peldētājas Rūtas Meilutītes zelta medaļas 100 m brasa distancē medaļu rangā iekļuvusi arī Lietuva – dalīta 16.vieta ar Gruziju un Dienvidāfrikas Republiku.
Pavisam medaļas izcīnījuši 37 valstu sportisti, bet 18 nācijām ticis vismaz viens zelts.
Neveiksmīgi olimpiskās spēles sākušās vairākām lielvalstīm – Krievijas sportisti trīs sacensību dienās tikuši pie divām zelta un trim bronzas medaļām, mājinieki Lielbritānijas atlēti - pie sudraba un divām bronzām. Tikmēr Vācijai ir tikai viena sudraba medaļa, kuru trešajā sacensību dienā izcīnīja paukotāja Brita Heidemane.
Dzimtenē Vācijas sportisti tiek bargi kritizēti, lai gan der atcerēties, ka arī Pekinā pie medaļām vācieši tika vien trešajā sacensību dienā. Olimpiādi viņi toreiz noslēdza ar 41 medaļu (16 zelta) un 5.vietu valstu vērtējumā.