Otro reizi profesionālā riteņbraucēja karjerā Grand tūres izaicinājumā meties Emīls Liepiņš, kurš šonedēļ sāk izšķirošos augstkalnu posmus daudzdienu velobraucienā Giro d’Italia. Lepns par sev piešķirto kapteiņa lomu jaunajā Q36,5 komandā, dobelnieks dara visu, lai Itālijas ceļos palīdzētu tās līderiem sasniegt pēc iespējas augstākas pozīcijas. Vairāk nekā trīs nedēļu ilgās velotūres pēdējā brīvdienā Emīls atsaucās uz Dienas telefonzvanu.
Ko šādā daudzdienu velobraucienā sportistam nozīmē brīvdiena?
Godīgi sakot, tā ir tāda ļoti īpatnēja diena, kurā īsti nezini, ko un kā labāk darīt. Noteikti ir jāizbrauc treniņu. Ja to neizdari, tad nākamā diena pēc brīvdienas ir vienkārši šausmīga. Tas treniņš ir īpatnējs, jo ir grūti saprast – braukt to vieglu, vidēju vai smagāku. Ir jāzina savs ķermenis, lai prastu šo brīvdienu izmantot. Daudzi brauc pavisam mierīgi, citi brauc reāli smagu treniņu.
Kā brauc Emīls Liepiņš?
Es braucu vidēju. Šodien (pirmdien – aut.) nobraucu tikai stundu, taisīju intervālus. Tas ir īss treniņš, taču ir svarīgi to sirdi, motoru, iekustināt. Šobrīd sagurums ir liels un pulss ir nogājis ļoti zemu lejā. Ja to motoru kādā dienā nedarbini, tad nākamajā ir tik zems pulss, ka vari mīt, cik vien gribi, bet tas pulss augšā nekāpj.
Tā ir lielo jeb Grand tūru specifika?
Jā, jo tūres otrajā daļā sagurums ir nenormāls un, paņemot brīvu dienu, ķermenim šķiet, ka beidzot tam ir atpūta, tas ieiet atjaunošanās režīmā. Ja tas ir noticis, tad nākamajā dienā ķermeni ir neiespējami iedarbināt. No rīta treniņā pulss jāuzceļ līdz 160, un tad atkal var mierīgi braukt tālāk. Pārējā dienā var vairāk pagulēt, paēst pusdienas, vēl pagulēt, tad masāžas, un tad jau vakariņas ir klāt. Brīvdiena paskrējusi.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 28. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60