IT kompānija Accenture 14 pasaules valstīs nesen aptaujāja 1770 vidējā un augstākā līmeņa vadītāju dažādos uzņēmumos par digitalizācijas ietekmi uz šodienas darba tirgu. Šajā aptaujā 43% respondentu kā darba tirgū būtiskākās iemaņas nosauca digitālās prasmes (līdzvērtīgi svešvalodām), 33% uzsvēra radošo domāšanu, 31% – spēju analizēt datus. Liela daļa (84%) atzīst, ka darba vietās tehnoloģiju nodrošinātā automatizācija padarīs cilvēku darbu efektīvāku un interesantāku. Tomēr 57% vadītāju norādījuši, ka darbiniekiem pietrūkst prasmju sadarbībai vidē, kur aktīvi tiek izmantoti tehnoloģiju jeb gudrie risinājumi. Šādas pieredzes trūkst arī pašiem vadītājiem, tāpēc arī starp viņiem uzticības līmenis šiem risinājumiem ir tikai 64%. "Pat tur, kur pieejams kas automātisks, bieži vien turpinām izmantot analogos risinājumus," teic Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs, stāstot par aptaujas rezultātiem. Viņš gan piebilst, ka līdz ar digitalizāciju nemazinās arī cilvēka pievienotā vērtība tehnoloģiju sniegtajiem risinājumiem.
Līdzīgu aptauju studentu vidē par digitālo prasmju nepieciešamību veicis arī IT izglītības fonds Start(it), un tā vadītājs Emīls Sjundjukovs stāsta, ka absolūts vairākums apzinās šādu iemaņu nozīmīgumu – 89% atzīst, ka digitālās prasmes ir nepieciešamas mūsdienu sabiedrībā, bet 97% uzskata, ka tās palīdz atrast/saglabāt darbu. Pēc studentu domām, digitālās prasmes darba tirgū svarīguma ziņā ierindojas uzreiz aiz specifiskajām profesionālajām iemaņām, kā arī sniedz labas perspektīvas karjeras izaugsmei.
IKT nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka bez mākas izmantot tehnoloģijas cietīs Latvijas jauniešu (tāpat kā Latvijas uzņēmumu) konkurētspēja. Latvijas skolās jau otro gadu notiek datorikas apguves pilotprojekts, kurā digitālās prasmes tiek mācītas visiem skolēniem jau kopš pirmajām klasēm. Kā stāsta Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, projekts 154 pilotskolās jau ir iedzīvojies un atsauksmes par to ir pozitīvas – rezultātā skolēnu (un arī skolotāju) digitālās prasmes ir būtiski uzlabojušās. Arī Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai pilnīgi visi jaunieši jau skolas laikā rastu adekvātu priekšstatu par IKT jomas pamatu – programmēšanu – un to, vai tā viņiem patīk vai ne. Tas palīdzētu mazināt augstskolās šobrīd izplatīto problēmu, ka pirmā kursa laikā no IT studijām atbirst aptuveni puse iestājušos studentu. Latvijas augstskolas IKT virzienā patlaban gan strādā ar pilnu jaudu. Gan uzņemto, gan absolvējušo skaits IKT bakalaura studiju programmās Latvijā, tāpat kā Igaunijā, uz citu Eiropas valstu fona ir būtiski lielāks, un vairāk izdarīt nav iespējams, tāpēc vēl lielāku ikgadējo darbaroku pieplūdumu IKT nozares uzņēmumi diez vai var sagaidīt, vērtē Borzovs.