Ķīnas kosmosa kuģis Chang'e-3 startēja 1.decembrī, bet sestdien raķete ar pašgājēju robotu Yutu (Mēness zaķis) veiksmīgi nolaidās uz Mēness virsmas.
Agrā svētdienas rītā Ķīnas kosmiskā zonde izripoja uz Mēness virsmas , sākot Zemes dabīgā pavadoņa izpēti.
"Milzu lēciens Ķīnai," rakstīja Honkongas laikraksts Sunday Morning Post, atsaucoties uz amerikāņu astronauta Nīla Ārmstronga sacīto, 1969.gadā sperot pirmo cilvēka soli uz Mēness virsmas.
Šī ir trešā reize, kad uz Mēness nogādāts pašgājējs robots, taču Yutu ir apgādāts ar daudz sarežģītāku zinātnisko aparatūru. Cita starpā tam ir grunts caurlūkošanas radars, kas palīdzēs iegūt datus par Zemes dabīgā pavadoņa minerālu sastāvu.
Ķīniešu zinātnieki norāda, ka misijas mērķis ir pārbaudīt jaunās tehnoloģijas un iegūt jaunus datus par Mēnesi.
Yutu sver 120 kilogramus, spēj pārvietoties ar ātrumu 200 metru stundā un pārvarēt 30 grādu lielu slīpumu.
Tas apgādāts ar saules baterijām, taču avoti vēsta, ka Yutu ir arī radioaktīvas enerģijas ražošanas ierīces, kas satur plutoniju 238.
Tiek plānots, ka robots darbosies trīs mēnešus.
2017.gadā Ķīna plāno nākamo misiju uz Mēnesi, kuras mērķis ir nogādāt uz Zemi tās mākslīgā pavadoņa grunts paraugus. Pēc tam varētu sekot vēl vairākas robotu misijas, bet aiznākamajā desmitgadē varētu notikt arī pilotējams lidojums uz Zemes dabīgo pavadoni.