Ēku siltināšana ir komplekss pasākums - tā jāveic ne tikai no iekšpuses, kur daudz risinājumu var piemeklēt pats saimnieks, bet arī no ārpuses, kas jau ir būvniecības jautājums. Vecām privātmājām siltināšanas darbi būtiski atšķiras no daudzstāvu namu siltināšanas. Privātmājas tika celtas no dažādiem materiāliem - ne tikai ķieģeļiem, bet arī no gāzbetona, dažādiem blokiem, skaidu betona, koka. "Bieži ar vati vien neko nevar uzreiz atrisināt," saka Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes loceklis Aldis Sirmačs. "Uzlikt var, bet jēgas nebūs. Vispirms jāsāk ar būvmateriālu novērtējumu, un tikai tad var piemeklēt visatbilstošāko siltumizolācijas materiālu."
Katrs, kas rūpējas par mājas stāvokli, bez īpašiem mēraparātiem jau zina, ka kritiskās vietas, pa kurām siltums atstāj māju, ir bēniņi, logu un durvju spraugas, problemātiski ir ēku stūri un ārsienas. Lai veiktu sienu siltumizolāciju, jābūt zināšanām būvniecībā, jo tas nav tik vienkārši. A. Sirmačs visiem iesaka ievērot būvfizikas likumus, kas ietver informāciju par ūdens, mitruma fāžu pārejām, difūzijām, dažādiem procesiem, kas notiek reāli funkcionējošā ēkā. Ja, piemēram, neievēro principu, kādā veidā kondensējas gaiss, tas var sākt tecēt siltumizolācijas materiālā.
"Galvenais iemesls, kāpēc ēku siltināšana Latvijā joprojām ir tik zemā līmenī, ir tas, ka piedāvājumā ir ļoti daudz un dažādu siltumizolācijas materiālu un siltināšanas sistēmu, bet pircēju izvēles kritērijs bieži vien ir zemākā cena un vienkāršākā uzlikšanas metode," zina teikt būvmateriālu preču konsultants Jānis Graudiņš. Kvalitatīvi siltumizolācijas materiāli ir dārgāki. Jāuzmanās arī, lai neizmantotu Latvijas klimatam neatbilstošus materiālus, jo tad siltināšanas kvalitāte klibos.