Lielākā daļa liekpasta Valentīndienas kartīšu ir izveidotas angļu valodā, tomēr, neraugoties uz to, ir pieejamas visdažādāko valstu e-pasta plūsmā. Bez medikamentu, luksuspreču kopiju un dāvanu tuviniekiem ar svētku simboliku piedāvājuma pastāv arī sūtījumi, kas izskatās kā apsveikuma kartītes, bet patiesībā satur krāpnieciskas saites, kaitīgās programmatūras vai daļēji likumīgas lietojumprogrammas.
Vienu no šādiem sūtījumiem Kaspersky Lab eksperti konstatēja Svētā Valentīna dienas priekšvakarā. Vēstules saņēmējam tika piedāvāts izsūtīt bezmaksas elektroniskās apsveikuma kartītes, tomēr, noklikšķinot uz saites, atkarībā no tā, kurā pilsētā vai valstī atradās saņēmējs, viņš nonāca atšķirīgos resursos. Piemēram, Krievijas datorlietotāji nonāca finanšu piramīdas mājaslapā. Citā «kartītē» lietotājs tika uzstājīgi aicināts sekot saitei, uz kuras noklikšķinot datorā tika lejupielādēta uzbāzīga reklāmprogrammatūra.
Bez tam šogad surogātpasta izplatītāji savos lielapjoma e-pastos aktīvi izmanto jaunu triku, maskējot mēstules par paziņojumiem no kuponu pakalpojumiem, kas pēdējā laikā ir kļuvuši ļoti populāri. Daudzos gadījumos ar vārdu «kupons» vienkārši ir aizstāts vārds «atlaides», piesaistot lietotāju uzmanību precēm vai pakalpojumiem, taču ir arī cits paņēmiens, kā veicināt preču un pakalpojumu noietu, izmantojot «kuponu» surogātpastu: uzņēmumi izvieto savus piedāvājumus kuponu pakalpojumos un pēc tam cenšas ar liekpasta paziņojumiem aptvert pēc iespējas plašāku auditoriju. Šis paņēmiens nav īpaši efektīvs, jo parasti uzticības līmenis pret uzņēmumiem, kas reklamē sevi surogātpastā, ievērojami samazinās. Turklāt arī lietotāju aizkaitinājums drīzāk samazina, nevis palielina akcijas efektu.
Neraugoties uz to, daži, acīmredzot, tomēr šo uzmanības piesaistīšanas paņēmienu uzskata par veiksmīgu atradumu: šogad pirmais Kaspersky Lab konstatētais surogātpasta sūtījums, kas veltīts Svētā Valentīna dienai, bija tieši no šīs kategorijas. Uzņēmums piedāvāja saņēmējam par godu svētkiem iegādāties nelielas dāvanas tuviniekiem, izmantojot atlaidi kuponu pakalpojumā Groupon. Turklāt šāda veida trikus var izmantot pikšķerētāji, kas tīko iegūt kuponu pakalpojumu klientu naudas līdzekļus.
«Interneta blēži ļoti veikli izmanto sociālās inženierijas paņēmienus, tāpēc, ja nevēlaties, lai jūs kaitina uzmācīga reklāma vai jūsu nauda nonāk ļaundaru rokās, nedrīkst zaudēt modrību un jāseko veselajam saprātam. Neatveriet vēstules no kuponu pakalpojumiem, kuros neesat reģistrējušies. Ja izmantojat kādu no tiem, nekādā ziņā nenorādiet lietotājvārdu un paroli, atbildot uz vēstulē izteiktu lūgumu,» komentē Kaspersky Lab vecākā surogātpasta analītiķe Marija Namestņikova. «Neuzticieties vēstulēm, kas it kā pienākušas no kuponu pakalpojuma ar paziņojumu par kuponu iegādi, ja neesat tos pirkuši. Šādās vēstulēs ietvertās saites var vest uz inficētiem resursiem.»