Tehnoloģijas pamatā ir uztvērēji, kas mēra īsus elektriskus signālus, kādus sarunas laikā raida sejas muskuļi. Speciāla ierīce ieraksta šos signālus, atpazīst tos, apstrādā un sintezē vārdos, kas izskan citā ierīcē, piemēram, tālrunī. Signālus var nolasīt ikreiz, kad ar lūpām izrunā vārdus, pat ja tie tiek izteikti bez skaņas.
Par daudz trokšņu
«Reiz es braucu vilcienā un cilvēks man blakus nepārtraukti sarunājās. Es nodomāju - man tas jāmaina,» darba grupas vadītāja Taņa Šulce britu raidsabiedrībai BBC atstāsta, kā nonāca līdz idejai par «kluso komunikāciju». Troksni nemīlošā zinātniece izgatavojusi ierīces prototipu un izrādīja to šā gada CeBIT izstādē. Sistēmas pamatā ir par elektromiogrāfiju saukta tehnoloģija, kas uztver muskuļu raidītus signālus.
Prototipam ir deviņi elektrodi, kas tiek piestiprināti pie sejas. «Tie uztver elektrosignālus, kas rodas artikulācijas orgānu muskuļu kustēšanās rezultātā. Tie ir muskuļi, kas tiek darbināti, lai runātu,» paskaidroja T.Šulce.
Pēc tam impulsi tiek nodoti ierīcei, kas tos ieraksta un pastiprina, pirms ar bezvadu tehnoloģijas Bluetooth starpniecību pārraida signālu uz klēpjdatoru. Tur īpaša programma signālu pārvērš tekstā, ko valodas sintezēšanas programma pārveido vārdos.
Sintezēta balss
Pagaidām sistēma izskatās pārāk sarežgīta, taču T.Šulce sola, ka signālus nolasošo un apstrādājošo tehnoloģiju izdosies «iespiest» mobilajā tālrunī. Turklāt tā tiks papildināta ar tulkošanas sistēmu. «Dažādās valodās runājošie varēs klusām izdvest teikumus savā valodā un sarunu biedri to dzirdēs iztulkotu savā valodā. Tā rezultātā radīsies iespaids, ka abi cilvēki runā viens otra valodā,» aģentūrai AFP skaidroja darba grupas dalībnieks Mihaēls Vands, piebilstot, ka patlaban lielākais progress gūts ar angļu, franču un vācu valodu. Izmēģinājumos sistēma precīzi pazīstot 99 no katriem simts vārdiem. Savukārt ar ķīniešu valodu vēl īsti neveicas, jo tur vienai skaņai dažādās intonācijās ir atšķirīga nozīme. «Mēs strādājam, lai novērstu šo tehnoloģisko šķērsli,» rokas nenolaiž M. Vands. «Pēc pieciem, varbūt desmit gadiem tā būs ikdienā lietojama tehnoloģija.»
Kad darbs būs galā, vairs nebūšot jāsatraucas, ka kāds var noklausīties svarīgu informāciju. Protams, ja vien apkārtējie nepratīs nolasīt vārdus no lūpām.