Tas nepieciešams, ņemot vērā, ka privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas tā arī nav nodrošinājis iepriekš solīto finansējuma daļu, kurš nepieciešams lidsabiedrības darbības nodrošināšanai.
Marta sākumā valdība arī skatīs lidsabiedrības biznesa plānu, kurā viens no jautājumiem būs flotes atjaunošana.
Matīss apstiprināja, ka patlaban esot saņemti piedāvājumi gan no kompānijām Airbus, gan Boeing, kuri nu tiekot intensīvi vērtēti.
Jau ziņots, ka biznesa plānu kopumā veido trīs segmenti. Izmaksu samazinājums, ko sauc airBaltic reshape, ieņēmumu palielināšanas modulis, lai uzlabotu pārdošanas rādītājus, un Eiropas Savienības (ES) kritēriju un struktūru kopums, kas jāizpilda, lai to ES līmenī uztvertu kā biznesa plānu, iepriekš skaidroja airBaltic vadītājs Martins Gauss.
"Biznesa plāns tiek veidots pieciem gadiem, taču taupības programma ir īsāka - maksimums, divi trīs gadi. Turklāt lielākā pasākumu daļa tiks realizētā pirmajos 18 mēnešos - galvenokārt attiecībā uz floti, kā arī pārdošanas izmaksām," stāsta Gauss.
airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas airBaltic piedāvā ērtus savienojumus no sava Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.
airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. airBaltic flotē ir 34 lidmašīnas: sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50 un astoņas Bombardier Q400Next Gen.
airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas.
airBaltic konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft informācija. Savukārt provizoriskie dati liecina, ka 2011.gadā airBaltic strādājis ar vairāk nekā 60 miljonu latu zaudējumiem un 204 miljonu latu apgrozījumu.