Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes bankas pagaidu pārvaldnieks, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis pastāstīja, ka minētā nauda izmantota diviem mērķiem - Latvijas Krājbankas pamatkapitāla palielināšanai, kā arī bankas līdzīpašnieka, Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova privātajiem projektiem, piemēram, iecerētajai autokoncerna SAAB pārņemšanai.
Minētā nauda joprojām uzskatāma par Latvijas Krājbankai piederošu, taču tā ir apgrūtināta ar ķīlas līgumiem.
Brazovska teiktais liecina, ka ķīlas līgumi 100 miljonu latu vērtībā atrodas vairākās ārzemju bankās. Tām jau pieprasīta papildu informācija par šiem darījumiem, jo ķīlas dokumenti neatrodas Latvijas Krājbankā. Pagaidām saņemtas ziņas no vienas bankas - decembra vidū iestājas ķīlas termiņš, bet darījuma dokumenti parakstīti šā gada 11.augustā.
Pilna dokumentu pakete neatrodas bankā, FKTK pilnvarnieku grupas uzdevums ir gūt pieeju šiem dokumentiem, kas ir vienā eksemplārā un atrodas ārzemēs.
Brazovskis sarunās ar nu jau bijušo bankas vadītāju Ivaru Priedīti guvis apstiprinājumu, ka šie darījumi sākotnēji iecerēti kā pagaidu risinājums uz dažām dienām, lai nodrošinātu finansējumu Antonova projektiem. Par tiem nebija informēta ne tikai FKTK, bet arī pārējie Latvijas Krājbankas valdes locekļi.
"Runa ir par noziegumu, laikam pat par virkni noziegumu," Antonova un Priedīša darbības raksturoja Brazovskis. Turklāt, pēc viņa teiktā, Priedīša gadījumā nenotika "labprātīga atzīšanās", tā liekot noprast, ka naudas iztrūkumu atklājusi FKTK.
Viņš atzina, ka minētie darījumi ir tikai teorētiski atsaucami, bet praktiski tas būtu ilgs, garš un nebūt ne lēts process.
Brazovskis arī uzsvēra, ka arī gadījumā, ja Latvijas Krājbankas darbību pilnā apmērā apturētu jau 17.novembrī, nebūtu atrisinājis situāciju, jo bankas problēmas radušās iepriekšējās darbības rezultātā. Jau kopš 17.novembra FKTK pilnībā kontrolēja Latvijas Krājbankas darbību.