Nobela prēmija ekonomikā šogad ir piešķirta pētniekiem Daronam Adžemoglu un Saimonam Džonsonam no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta, kā arī Džeimsam Robinsonam no Čikāgas Universitātes.
Balva piešķirta par pētījumu, kas analizē pasaules koloniālo pagātni, pievēršot uzmanību tam, kāpēc ir tik liela atšķirība labklājības ziņā starp dažādām bijušajām kolonijām.
Pētnieku secinājums ir šāds: kolonizatoru ieviestās politiskās un ekonomiskās sistēmas un institūcijas nosaka to, vai valsts mūsdienās ir bagāta vai nabadzīga. Jo demokrātiskākas un iekļaujošākas ir institūcijas, jo labklājīgāka ir valsts.
Nobela prēmijas piešķiršana šādam pētījumam apliecina, ka pasaules dienaskārtībā aktuālais jautājums ir par nevienlīdzības starp dažādām valstīm cēloņiem un iespējām tos pārvarēt.
"Milzīgo ienākumu atšķirību samazināšana starp valstīm ir viens no mūsu laika lielākajiem izaicinājumiem. Laureāti ir pierādījuši sabiedrisko institūciju nozīmi valsts labklājībā," savā paziņojumā uzsvēris Nobela balvas Ekonomikas zinātņu komitejas priekšsēdētājs Jākobs Svensons.
Laureāti iedziļinājās pasaules koloniālajā pagātnē, lai izpētītu to, kā starp valstīm radās plaisas labklājības ziņā, un apgalvo, ka valstīm, kurās koloniālajā periodā izveidojās iekļaujošākas institūcijas, bija tendence kļūt pārtikušākām. Pētnieku novatoriskā teorija un datu izmantošana ir palīdzējusi labāk izskaidrot pastāvošās nevienlīdzības iemeslus starp valstīm, norāda Nobela komiteja.
Jāpiebilst, ka Nobela prēmija ekonomikā ir ikgadējs apbalvojums, kuru par ieguldījumu ekonomikas pētniecībā piešķir kopš 1969.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 17. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00