Kādreiz liela iedzīvotāju daļa pēc ikdienas tēriņiem pāri palikušo naudu noguldīja banku depozītos ar nelielu ienesīgumu, kas pārsvarā gan ļāva nedaudz apsteigt inflāciju, tādējādi nodrošinot iespēju, ka nauda gadu gaitā nezaudēs pirktspēju. Tagad situācija ir kardināli mainījusies, un var teikt, ka esam aizvadījuši desmitgadi krītošu procenta likmju ēnā. Tādējādi ar tādiem konservatīviem instrumentiem kā banku noguldījumi un finansiāli stabilu valdību obligācijas vairs nopelnīt nevar un nauda pēc ienesīguma dodas uz aizvien riskantākiem finanšu tirgus segmentiem, arī tādiem, kuri nepakļaujas finanšu regulatoriem, līdz ar to ieguldītāji nevar pretendēt ne uz kādiem aizsardzības mehānismiem.
Taču iespēja gada laikā sava ieguldījuma vērtību pat vairāk nekā pieckāršot nereti liek par piesardzību aizmirst. Šādu iespēju veiksmīgākajiem piedāvājis kriptovalūtu tirgus.
Tā redzamākais dalībnieks bitkoins (bitcoin) pēdējā laikā uzrādījis vēlmi sasniegt aizvien jaunus cenu rekordus. 21. februārī bitkoina cena pārsniedza 58 tūkstošus ASV dolāru (apmēram 48 tūkstoši eiro), tādējādi kopš šā gada sākuma tā bija pieaugusi par vairāk nekā 100%, kas to neapšaubāmi ierindo ienesīguma topa augšgalā.
''Kriptovalūtu vide ir specifiska, taču tā darbojas. Ir vairākas uzticamas biržas, kas izturējušas jau ne vienu vien ažiotāžu. Izskatās, ka kriptovalūtas varētu arī kļūt populāras, ja tās kā maksājumu līdzekli sāks pieņemt lielie tirgus dalībnieki. Cenas gan svārstās mežonīgi, turklāt bieži tas notiek publiski nezināmu iemeslu dēļ, izņemot tos brīžus, kad par kriptovalūtu iegādi ziņo tādi milži kā Tesla. Jāteic, ka reizēm pat pietiek ar ietekmīgu cilvēku komentāriem,'' tirgu raksturo SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Tesla iepirkšanās
Līdz šim kriptovalūta, tajā skaitā bitkoins, biežāk ir uztverta kā iespēja tikt pie ātras peļņas, retāk kā maksājuma līdzeklis vai aktīvi, kurā glabāt rezerves. Situācija nedaudz mainījās nesen, kad plaši pazīstamais elektroauto ražotājs Tesla nāca klajā ar paziņojumu par iespaidīga bitkoina apjoma iegādei. Piemēram, februāra sākumā kļuva zināms, ka Tesla Motors iegādājies šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru (1,2 miljardi eiro) apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādi. Turklāt kompānijas iesniegtajā informācijā ASV Vērtspapīru un biržas komisijā tika izteikta norāde, ka investīcijas kriptovalūtā un citos alternatīvos rezerves aktīvos varētu palielināties.
Tas nozīmē, ka bitkoina cena uz priekšdienām varētu augt, jo līdzīgi Tesla peļņas iespējas uz cenu svārstību rēķina saskata arī citi investori.
Tomēr jānorāda uz to, ka atkarība no viena ļoti liela pircēja tirgu pakļauj svārstību riskiem. Piemēram, otrdienas pēcpusdienā kriptovalūtas cena atradās pie 48,8 tūkstošu dolāru atzīmes, tātad par aptuveni 9,5 tūkstošiem dolāru vai vairāk nekā 16% mazāk nekā iepriekš pieminētajā tirgus augstākajā punktā. Tomēr ikdienas svārstības var būt krietni iespaidīgākas, pat desmitos procentu, kas šo valūtu padara par grūti izmantojamu kā maksājuma līdzekli. Tomēr vienlaikus Tesla paziņojums kāpina bitkoinu autoritāti un elektroauto ražotāja piemēram var sekot arī citi lieli uzņēmumi.
Neaizsargā krīzē
Ir jārēķinās, ka nereti bitkoina cena svārstās pēc līdzīga principa kā regulētie finanšu tirgus instrumenti, piemēram, akcijas. Pagājušā gada martā, kad, sākoties panikai par Covid-19 izplatību, strauji kritās akciju un visu citu ieguldījumu aktīvu tirgi, kuriem bija kaut cik būtisks investīciju risks, arī bitkoina cena samazinājās.
Kopumā krituma tempi būtiski neatšķiras, piemēram, no akciju tirgiem. Minētais norāda uz to, ka bitkoins nevar kalpot kā līdzekļu aizsardzības instruments brīžos, kad tirgos valda panika. No 9,3 tūkstošu dolāru atzīmes pagājušā gada janvāra beigās, kad globālo finanšu tirgu vēl nebija pārņēmusi panika, pēc diviem mēnešiem atpazīstamākās kriptovalūtas vērtība bija nokritusies līdz 6,4 tūkstošiem dolāru, tātad par 31%.
Faktiski var teikt, ka bitkoina cenu kāpums iet roku rokā ar riskanto finanšu instrumentu, tajā skaitā akciju tirgu.
Savukārt ASV akciju tirgus indekss Standard & Poor’s 500 šajā pašā laika periodā bija krities apmēram par 20%. Tiesa, bitkoina cenas pieaugums kopš tā laika krietni vien apsteidzis akciju indeksus. Iespējams, tie, kas nebaidās no ārkārtīgi augsta investīciju riska, var mēģināt raudzīties uz kriptovalūtu brīžos, kad aug investoru tolerance un tirgi piedzīvo naudas plūdus. Tomēr ir jārēķinās, ka šo valūtu vērtība var strauji kristies tad, kad biržās sākas krīzes. Tāpat ir jāņem vērā, ka atšķirībā no akcijām, kuras var vērtēt vismaz pēc fundamentālajiem rādītājiem, var vismaz mēģināt izprast, kur kritums var apstāties, bitkoinam un citām kriptovalūtām šādu atskaites punktu nav, līdz ar to potenciālo vērtības zudumu nav pat iespējams aplēst. Tas pats attiecas arī uz cenas pieaugumu.
Kā skaidro CBL Asset Management investīciju direktors Zigurds Vaikulis, bitkoina vērtību nosaka to ierobežotais skaits un augošais tā cienītāju daudzums – tieši tik vienkārši. Viņš kriptovalūtu salīdzina ar ASV populārajām beisbola kartītēm.
''Kā parastam kartona gabalam tām nav pilnīgi nekādas vērtības, bet viena 1952. gada kartīte ar Mikiju Mentlu 2018. gadā tika pārdota par gandrīz trim miljoniem dolāru. XX gadsimta piecdesmitajos gados izplatītāji tās piedāvāja iegādāties desmit gabalus par vienu centu, un, tā kā arī par šo cenu tās nepirka, to krava tika izgāzta okeānā. Tas pats ar bitkoinu – tas var maksāt miljonus dolāru vai centus – atkarīgs, cik daudzi to gribēs un spēs iegādāties,'' skaidro investīciju eksperts.
Viņaprāt, visi redzētie un lasītie mēģinājumi aprēķināt tam ''iekšējo fundamentālo vērtību'' (angliski – intrinsic value) atgādina kaut ko no alķīmijas sfēras vai ir vienkārši smieklīgi. ''Piemēram, viena no lielākajām ASV investīciju bankām J.P. Morgan nesen paziņoja, ka bitkoina cena var sasniegt 150 000 ASV dolāru. Pie šādas cenas visu bitkoinu vērtība būs līdzvērtīga visa eksistējošā investīciju zelta vērtībai. Es to nenosauktu par dziļā, fundamentālā izpētē balstītu prognozi,'' salīdzina Vaikulis.
Šķiet, ka pēdējo straujo lēcienu faktiski veicinājušas viena liela pircēja aktivitātes tirgū. Tas būtu jāatceras gan tiem, kas iegulda bitkoinā, gan Tesla akcijās. Ja viens no abiem ieguldījumiem piedzīvos vērtības kritumu, tad arī otram no tā ir visai maz iespēju izvairīties. Tas nozīmē: ja Tesla radīsies kādas finanšu neaptikšanas, tad arī bitkoina vērtība var strauji zust. Savukārt, ja kritīs bitkoins, tad arī slavenā elektroauto ražotāja bilance var kļūt par tādu, lai investori šobrīd populārajam uzņēmumam sāktu mest līkumu. Tiem, kas vēlas iesaistīties bitkoinu cenas svārstībās, nav jādodas uz bitkoinu biržām, jo ir pieejami ieguldījumu fondi, kuru vērtība mainās līdzi šīs kripotvalūtas svārstībām.