Dolāra tronis nav apdraudēts

Tā kā pirmās vietas ieguvēja – ASV – attīstās lēnāk, turklāt pēc iepriekšējās finanšu krīzes rietumvalstis ievērojami kāpinājušas savu parādu apjomus, nereti dzirdams, ka ASV zaudēs savu ekonomisko nozīmi un ka ASV dolārs sabruks, Ķīnas juaņai kļūstot par pasaules nozīmes valūtu. 

Vienlaikus bieži tiek aizmirsts, ka patiesais Ķīnas parāda apjoms, ja salīdzina ar tās ekonomikas apjomu, apsteidz rietumvalstu mērogu, tikai lielākais aizņēmējs nav vis valsts, bet gan valstij piederošie uzņēmumi, par kuru spējām veiksmīgi nokārtot finansiālās saistības daudz tiek diskutēts.

"Par to, ka ASV dolāra nozīme kaut kad nākotnē varētu mazināties, runā jau gadu desmitiem. Taču gadi rit, un dolārs joprojām ir un paliek neapstrīdama svarīgākā norēķinu un uzkrājumu valūta pasaulē," situāciju komentē CBL Asset Management investīciju direktors Zigurds Vaikulis. 

Kā piemēru viņš min to, ka globālajās ārvalstu valūtas rezervēs (saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem to apjoms ir 10 triljoni ASV dolāru) dolāra daļa pašlaik ir ap 65% – tāda pati tā bija pirms 20 gadiem. "Nākamā iecienītākā valūta rezervēs ir eiro ar 20%, un arī šis cipars, lai gan svārstās no gada uz gadu atkarībā no valūtu kursiem un citiem tirgus apstākļiem, kopumā īpaši nemainās. Pēc mārciņām un jenām, kuras kopā veido vēl 10% no rezervēm, atlikušo uzkrājumu daļu "pa kapeikām" veido juaņas un citas valūtas," valūtu sadalījumu ieskicē Vaikulis. 

Viņaprāt, no minētajām lielajām valūtām daudzmaz nopietns potenciāls paņemt lielāku daļu no pīrāga uz dolāra rēķina ir eiro. "Nav citas jēdzīgas alternatīvas. Tieši ASV ir tā, kas dara visu, lai mazinātu dolāra kā norēķinu un uzkrājumu valūtas pievilcību – pēdējos gados būtiski savelkot grožus dolāra norēķinu uzraudzībā. Savukārt Ķīnas juaņa, lai cik strauji arī augtu Ķīnas ekonomika, būs un paliks jaunattīstības valsts lokāla valūta tik ilgi, kamēr tā nekļūs brīvi konvertējama. Grūti pateikt, kad tas notiks, bet pilnīgi droši, ka ne rīt," vērtē CBL eksperts.