Nesen tika ziņots arī par ārvalstīs izsniegtajiem hipotekārajiem aizdevumiem, kuriem piemērota likme ar mīnusa zīmi. Tā kā arī Latvija ir eirozonas sastāvdaļa, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetāro lēmumu sekas izjutīsim arī šeit, tiesa, viennozīmīgu scenāriju vēl nav.
Slikts signāls krājējiem
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš stāsta, ka negatīvas procentu likmes bankām un daļai banku klientu eirozonā, tāpat arī Šveicē, Zviedrijā un Dānijā ir ikdiena jau vairākus gadus. Eksperts domā, ka, ieilgstot šādai ECB politikai, visticamāk, pieaug varbūtība, ka ar negatīvām procentu likmēm var saskarties arvien plašāks banku klientu loks. Taču Lāriņš brīdina, ka tas savukārt ir ļoti slikts signāls krājējiem, jo negatīva likme tad izskatās kā sods (vai nodoklis) par naudas krāšanu, bet tam tā nevajadzētu būt, jo uzkrājumi pēc būtības ir ļoti nepieciešams finansiālās drošības spilvens. "Iespējams, ECB aklā dzīšanās pēc 2% inflācijas ar likmju pazemināšanu un finanšu aktīvu uzpirkšanu visā eirozonā nav labākais risinājums, jo kontā esošās naudas pirktspējas zudums krājējiem liek tērēt, bet aizņēmējiem ļauj tērēt vairāk, aizņemoties vēl lētāk," pretstatus ieskicē Lāriņš.
Swedbank Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas Latvijā vadītājs Māris Rambaks norāda, ka Latvijas gadījumā tieši uzkrājumu kultūras veicināšana ir ļoti svarīga, jo sabiedrības uzkrājumu līmenis nav tik augsts, lai cita starpā bez grūtībām iegūtu finansējumu, piemēram, hipotekārajam kredītam.
Swedbank pārstāvis atgādina, ka stimulējošās monetārās politikas laika periods, tāpat kā visa kopējā monetārā politika, eirozonā balstās vienādos nosacījumos, kurus apstiprina ECB. Taču, neraugoties uz to, ka monetārā politika ir vienāda, tomēr esot jāpatur prātā, ka ikvienas eirozonas dalībvalsts situācija ir atšķirīga. "Gluži kā ikvienam tirgum ir sava specifika, piemēram, ēnu ekonomikas īpatsvars, laba vai slikta uzkrājumu veidošanas kultūra, grūtības nodrošināt pirmo iemaksu hipotekārajiem kredītiem, uzņēmumu pārliecība par nākotni un investīcijām, tāpat arī banku sistēma katrā valstī ir atšķirīga, piemēram, tādā aspektā kā banku sistēmas noslogotība ar tā dēvētajiem "sliktajiem" kredītiem un vēl citos aspektos," stāsta Rambaks.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 7. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ass
abc
vārds