FKTK šonedēļ tiesā iesniegs Krājbankas maksātnespējas pieteikumu

nevar vien izlemt, kurs būtu labakais kandidāts atlikušo summu izdaļāšanai pa privātam kabatām

No Sandras Veinbergas bloga Kā FKTK maina viedokli: ”sabojātais telefons” vai tomēr dubultspēle saziņā ar medijiem Zviedrijā un Latvijā? Posted on Novembris 27, 2011 by Sandra Veinberga (Veinberg) 2011. gada 27. novembrī Zviedru piedāvājums – pamēģināt atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto ( kā lietas īstajos vārdos sauc A. Oslunds) naudu ir izraisījis veselu komunikācijas vētru Latvijas publiskajā telpā. Aiz loga Stokholmā kauc vēji, plīst jumti, pārtrūkst elektropārvades līnijas. Kamēr man vēl ir elektrība (gaisma un dators strādā) jāuzraksta par šo fenomenu – FKTK komunikatīvajiem trokšņiem. Sāksim ar to, ka ceturtdien FKTK pārstāvis J. Placis zviedru TV4 paziņo, ka ”dzenās ciet Antonova izšeptēto” naudu. Piektdien zviedru prese atbild: - Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvo Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste avīzei Dagens Nyheter. SAAB var sanakt atmaksāt naudu atpakaļ. DN. 26.11.2011. Sestdien FKTK no Rīgas sūta e-vēstuli zviedru ziņu aģentūrai TT, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Vēstulē TT Latvijas banku uzraugi norāda, ka FKTK uzdevumos neietilpst pieprasīt naudas atdošanu šādos gadījumos. Zviedru prese to izceļ savos virsrakstos, ka nekādu naudu Latvija neprasīs piedzīt Zviedrijā. Šodien – svētdienā FKTK Latvijas medijos nāk klajā ar pretēju apgalvojumu, ka Latvija tomēr vērsīsies Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē, lai atgūtu “Latvijas Krājbankas” līdzekļus. Kas ir patiesībā – vai zviedru ziņu aģentūra TT ir nepareizi sapratusi Irēnas Krūmanes sestdienas ”e-mesidžu” angļu valodā vai arī teksts ir bijis tā uzrakstīts ka neko citu arī saprast nevar, jeb tomēr ir notikusi viedokļa maiņa? Vissliktāk – ja atkal tiek likta lietā dubultā grāmatvedība – zviedriem paziņojot, ka nekas netiks darīts, bet Latvijā vienlaikus dekorējoties ar ”varonības un drosmes ” lauriem. Tā ir bijis arī agrāk – vienu lietu Latvijas institūcija ziņo ārzemēm, otru – Latvijai. Tas ir ērti un parocīgi, jo tā visiem var izdabāt un izdarīt pa prātam. Rodas mazāk konfliktu un darba. Publiskā doma Latvijā nav sajūsmā par daudzu mūsu valsts institūciju komunikāciju ar sabiedrību. Notikušais liecina, ka problēma vēl nav galā. Pie fināla šajā lietā vēl neesam nokļuvuši.