Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Gan ekonomikai, gan akciju tirgiem

Ekonomista Miltona Frīdmena pirms pusgadsimta paustā helikopteru naudas teorija, ka tautsaimniecības stimulēšanu varētu veicināt, mājsaimniecībām vienkārši uzdāvinot naudu, Covid-19 pandēmijas laikā kļuvusi par realitāti.

Tiesa gan, par šā procesa ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem ilgtermiņā vēl ir visai pāragri spriest. Acīmredzami daudz kas būs atkarīgs no šāda tautsaimniecības stimulēšanas procesa ilglaicīguma, jo ir jāņem vērā, ka, lai naudu izsniegtu iedzīvotājiem savas labklājības saglabāšanai, valdībām nauda ir jāaizņemas, tādējādi turpinot audzēt jau tā augsto parādu kalnu. Turklāt lielai daļai mājsaimniecību ekonomiskā situācija nav ļoti slikta, un šajā gadījumā nauda tiks novirzīta nevis patēriņam, bet uzkrājumiem, turklāt var nonākt jau tāpat pārkarsušajos akciju tirgos.


Latvijā un citur pasaulē

Latvijā par helikopteru naudas fenomeniem varam uzskatīt valdībā panāktās vienošanās par atbalstu ģimenēm, piešķirot 500 eiro vērtu vienreizējo pabalstu par katru bērnu, kā arī 200 eiro vērto pabalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Latvijas apstākļos vairumā gadījumu šī nauda noteikti tiks novirzīta patēriņam, tādējādi stimulējot vietējo ekonomiku, turklāt iespējams, ka ar šiem līdzekļiem kādas ģimenes varētu atrisināt problēmas, kas saistītas ar trūkstošo viedierīču nodrošināšanu attālinātajam mācību procesam izglītības iestādēs. 

Tomēr bagātākās valstīs, kur mājsaimniecību rocība ir lielāka, helikopteru naudu varētu izmantot savādāk, un eksperti izsaka viedokli, ka liela daļa no tās varētu nonākt ieguldījumos finanšu tirgū.

Piemēram, nesen katrs ASV iedzīvotājs no valsts saņēma 1400 ASV dolāru (ap 1175–1180 eiro) un saistībā ar to izskanēja informācija, ka trīs ceturtdaļas no šīs naudas varētu nonākt uzkrājumos, tajā skaitā akciju tirgos. 

''Neskatoties uz to, ka tiešo naudas maksājumu iedzīvotājiem jeb tā saucamās helikopteru naudas galvenais mērķis ir palīdzēt finanšu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, kā arī paralēli karsēt ekonomiku līdz ar šo pašu iedzīvotāju patēriņu, helikopteru naudai ir arī negatīvās blaknes. Tā kā joprojām daudzas pakalpojumu sektora, arī kultūras un izklaides, vietas ir slēgtas, patēriņa iespējas ir ļoti ierobežotas. Turklāt dažām iedzīvotāju grupām, kas saņem šos tiešos maksājumus – helikopteru naudu, ne vienmēr šī nauda ir akūti nepieciešama. Līdz ar to bez iespējas šo naudu tērēt, kā arī bez nepieciešamības, brīvie naudas līdzekļi kļūst par iedzīvotāju uzkrājumiem un var nonākt akciju tirgos,'' stāsta Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins. 

Viņš piebilst, ka paralēli tiešajiem maksājumiem jeb tā saucamajai helikopteru naudai daudziem iedzīvotājiem ienākumi ir saglabājušies pirmspandēmijas līmenī, bet izdevumi sarukuši, kas palielinājis privātpersonu uzkrājumus un iespēju tos novirzīt finanšu tirgos. 

Vienlaikus eksperts norāda uz to, ka jaunie tehnoloģiju uzņēmumi, kas tiešsaistē ļauj bez komisijas maksas tirgot finanšu instrumentus, ir piesaistījuši ļoti lielu neprofesionālo klientu skaitu, kuri līdz rekordam ir arī palielinājuši apgrozījumu finanšu tirgos.

Vienlaikus auguši arī investīciju riski. ''Rekordaugsti uzņēmumu akciju cenu novērtējumi, rekordliels neprofesionālo investoru skaits, kā arī vairāku uzņēmumu cenas dubultošanās dažu mēnešu laikā un citi t. s. brīdinājuma karogi signalizē par to, ka tirgus varētu būt stipri pārkarsēts. Līdz ar to ilgtermiņa investoram ir jābūt īpaši piesardzīgam šajā laikā,'' brīdina Goluzins.


Augošā turība

Neraugoties uz Covid-19 krīzi, daudzu mājsaimniecību labklājības līmenis kopumā nemaz nav īpaši zems, sevišķi attīstītajās valstīs. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis zina teikt, ka pagājušā gada beigās ASV mājsaimniecību turība palielinājās līdz jaunam rekordam, tam naudas izteiksmē sasniedzot 130,2 triljonus dolāru. Tajā pašā laikā, pēc eksperta teiktā, ierobežotās patēriņa iespējas ir radījušas apstākļus līdzekļu uzkrāšanai. ''Šāda tendence novērojama praktiski visās attīstītajās ekonomikās, un arī Latvija nav izņēmums. Tādējādi uzkrātie līdzekļi atrod jaunus mērķus un popularitāti gūst dažnedažādās investīciju iespējas. Liela daļa naudas nonāks patēriņā, bet tikpat lielas gaidas ir, ka šie līdzekļi ieplūdīs finanšu tirgos, dodot jaunu, papildu grūdienu,'' situāciju raksturo Gašpuitis.  

Ekonomists atsaucas uz kompānijas Vanda Research ziņoto, ka privātie investori varētu iepludināt apmēram divtik vairāk līdzekļu par vidējo ikdienas investīciju apjomu. Līdzīga, tikai mazākā mērā, reakcija ar pastiprinātu investīciju ieplūdi bija novērojama arī pērn, kad martā pienāca pirmais valdības atbalsts. Tas pats notika arī decembrī, piebilst Gašpuitis. 

Viņš norāda, ka privātie investori kļūst par arvien nozīmīgāku spēku finanšu tirgos, bet viņu uzvedība un ietekme ir nezināma.

Tomēr aktuāls esot jautājums, cik noturīga būs šī interese un kāds būs tirgus svārstīgums tad, ja patēriņa iespējas atjaunosies vai arī vienkārši tirgus konjunktūra kļūs sarežģītāka nekā līdz šim. Gašputis norāda uz mājsaimniecību ekonomiskās situācijas nevienlīdzīgumu un to, ka universālie pabalsti daudziem nav izdzīvošanas jautājums, bet bonuss un daļu no šīs naudas mājsaimniecības novirza arī labdarībai.

Tomēr eksperts norāda, ka helikopteru nauda ekonomikas krīzes apstākļos ir ātrs risinājums tādiem apstākļiem, kad jāreaģē operatīvi un pietiekami plašā spektrā. ''Tas nostrādā, bet parādās jautājumi par to, vai stimulu atsevišķu valstu gadījumā nav par daudz un vai tiem cilvēkiem, kam tas nepieciešams, piešķirtā palīdzība ir pietiekama. Tas Latvijas gadījumā ir akūtāks jautājums,'' spriež Gašpuitis. 

Viņš norāda, ka tik masveidīgi ekonomikas stimuli līdz šim nav pieredzēti un to ietekmi mēs redzēsim pēc gadiem diviem trim, kad varēs novērtēt valstu atbalsta pasākumu efektivitāti un ietekmi uz valsts finanšu stāvokli.

''Jautājums ir, vai un cik tas atmaksājas ilgtermiņā. Jau šobrīd ASV un Lielbritānijā iezīmējas nodokļu pieaugumu aprises, ar ko nāksies rēķināties. Diskusijas par to, vai noteiktos gadījumos stimulu nav par daudz, jau parādās. Ja inflācija kļūs noturīgāka, kritika pastiprināsies,'' vērtē SEB bankas ekonomists. Komentējot potenciālās norises finanšu tirgū, viņš izsaka viedokli, ka jābūt gataviem lielākai nestabilitātei. Pēc eksperta domām, ASV Centrālā banka fokusēsies uz to, kas notiek darba tirgū, bet neļaus arī akciju tirgiem sabrukt. Tādējādi, iespējams, investori var rēķināties uz to, ka finanšu injekcijas vērtspapīru tirgos turpināsies arī tad, ja ekonomiskā situācija uzlabosies.


Ir nepieciešama

Lai gan pandēmijas laikā lielas iedzīvotāju daļas turība pasaulē nav kritusies, tiek uzskatīts, ka helikopteru naudas piešķīrumi ir nepieciešami ekonomikai. ''Gan ASV, gan arī citu valstu ekonomiskā atveseļošanās ir trausla. Monetārā un arī fiskālā stimulēšana ir nepieciešama līdz brīdim, kad bezdarba līmenis tuvosies pirmspandēmijas laika līmenim, kā arī būs vērojams inflācijas spiediens, kas stabili pārsniegs 2% robežu,'' skaidro Goluzins. 

Viņš norāda – diemžēl nav ideālu instrumentu, kas varētu izārstēt ekonomiku krīzes situācijā, līdz ar to, izmantojot jebkurus stimulēšanas instrumentus, ir jārēķinās ar negatīvām blakusparādībām.

''Viena no tām varētu būt akciju tirgus pārkaršana un sekojošs spēcīgs kritums tajā,'' spriež ieguldījumu eksperts. 

Viņaprāt, var arī izveidoties situācija, kas palīdzētu precīzāk noteikt uzņēmuma vērtību investoriem. Tas savukārt stimulētu līdzekļu izvietošanu ilgtspējīgākos uzņēmumos un ļautu tikt vaļā no tā saucamajiem zombiju uzņēmumiem, kas turpina savu neefektīvo darbību tikai brīvi pieejamu līdzekļu un augsta riska tolerances, kas vērojama finanšu tirgos, dēļ. Rezumējot var teikt, ka kritums akciju tirgos var radīt īstermiņā negatīvās sekas, bet kopumā var būt labvēlīgs ilgtermiņa attīstībai, uzskata Goluzins.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ārējās tirdzniecības pavasaris

Notiekošais Latvijas ārējā tirdzniecībā visai stipri atgādina situāciju, kad ekonomika sāka atkopties kopš 2008. gada krīzes un auga gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Šā gada aprīlī mūsu valsts...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses