Inflācija varētu mazināties

Iepriekš visai pamanāmais patēriņa cenu skrējiens ievērojami lēnāks kļuva jau septembrī, kad gada inflācija saruka līdz 2,6% salīdzinājumā ar 3,2% augustā. To lielā mērā veicināja sezonāla pārtikas produktu cenas samazināšanās saistībā ar jaunās augļu un dārzeņu ražas ienākšanu tirgū, kā arī vēl citu produktu, piemēram, piena produktu, vidējās cenas kritums. Tomēr bez minētā pārtikas cenu krituma ir virkne pasaules ekonomikas faktoru, kuri varētu veicināt inflācijas rādītāja sarukšanu. Tiesa gan, patērētājiem tas var radīt vienīgi īstermiņa ieguvumus, jo uz deflāciju orientētās tendences var kalpot par signālu ekonomiskajām grūtībām, kas var negatīvi ietekmēt arī darba algas.
 

Lejupejas tendence

"Inflācijas ilgtermiņa perspektīvas ir vērstas lejup. Par to liecina tendences globālajā ekonomikā, kas attiecīgi koriģēs arī patēriņa cenu virzību. Pēdējos mēnešos attīstīto valstu inflācija ir paslīdējusi zem diviem procentiem," situāciju komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un uzsver, ka tas pamatā atspoguļo pasaules enerģētisko resursu tirgos notiekošos procesus. Eksperts skaidro, ka pasaule un arī tieši Latvija ir veiksmīgi izvairījusies no iespējamā naftas cenu sprādziena, kas atsauktos krasā inflācijas lēcienā. "Šobrīd negaiss ir pāri, taču nesenais uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai ir skaidri norādījis uz iespējamiem riskiem, kuriem ir visas iespējas atkārtoties," skaidro Gašpuitis. Kopumā, lai arī situācija nav uzskatāma par stabilu, naftas cenai pēdējā laikā ir vēlme samazināties. Var teikt, ka patlaban melnā zelta cena ir zemāka nekā pirms uzbrukumiem saūdiešu naftas industrijai, taču kopš maksimuma, ko tā sasniedza septembra vidū, un pēc minētajiem terora aktiem Brent naftas cena ir kritusies gandrīz par piektdaļu, ceturtdienas, 10. oktobra, pēcpusdienā atrodoties pie 58 ASV dolāru (53 eiro) atzīmes par barelu. Savukārt, ja vērtējam tirgus pārmaiņas šogad kopumā, barels Brent naftas ir kļuvis par pāris dolāriem dārgāks, bet, salīdzinot ar pagājušā gada rudens maksimumiem, šīs šķirnes naftas cena ir kritusies apmēram par trešdaļu.
Jāpiebilst, ka nafta ne tuvu nav vienīgā izejviela, kuras cenai ir tendence samazināties. Šajā ziņā lejupejoša līkne ir vērojama arī industriālo metālu tirgū. Piemēram, vara cena kopš aprīlī sasniegtā maksimuma ir kritusies par 13–14 procentiem, savukārt alumīnija cena kopš pavasara visaugstākā punkta kritusies apmēram par desmitdaļu. Minētais uzskatāmi liecina, ka biržas tirgoņi ir nobažījušies par ekonomiskās aktivitātes trūkumu. Lai arī šāds cenas kritums nav uzskatāms par lielu, tas vedina domāt, ka tiek sagaidīts nevis ekonomiskās izaugsmes paātrinājums, bet gan tieši pretējais scenārijs. Savukārt tas norāda, ka pieprasījuma vājināšanās sekmēs arī inflācijas kritumu, kas šobrīd jau sācis atspoguļoties valstu ekonomiskās statistikas rādītājos. Ja kopējā ekonomiskā vide pasaulē ir tendēta uz inflācijas mazināšanos, šie procesi nemetīs līkumu arī Latvijai.