Viņaprāt tas norāda uz vēl arvien samērā labu komforta sajūtu tērēšanas ziņā. "Lai gan daļa no novembrī reģistrētā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma ir atgūšanās pēc 2.5% krituma oktobrī, ir vairāki fundamentāli faktori, kas ļauj iedzīvotājiem tērēt. Patērētāju optimisma līmenis novembrī saglabājās samērā augsts, būtisks sezonāla bezdarba kāpums izpalika, siltās ziemas dēļ apkures rēķini bija mazi un ļāva šo naudu novirzīt citiem mērķiem. Galu galā mūsu galvenajos eksporta tirgos, pat būtiski pieaugot pesimismam, ekonomikas izaugsmes tempi vēl arvien bija pozitīvi, Latvijas eksporta apjomi turpināja pieaugt," skaidro M. Kazāks.
Viņš norāda, ka saglabājas bažas par izaugsmi nākotnē, bet negatīvs šoks nevienam tā īsti trāpījis vēl aizvien nav un patērētājiem līdz šim tas vairāk izskatās pēc stāsta "vilks aitās" bez vilka ierašanās.
Rezultātā šī gada novembrī sezonāli izlīdzinātais mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās bija par 7.6% augstāks nekā pērn. Gada vienpadsmit mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums ir audzis par 4.2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, kas samērā tuvu sakrīt ar mājsaimniecību ienākumu kāpumu šogad. "Tas nozīmē, ka šogad mājsaimniecības ir vairāk tērējušas nekā krājušas,"secina ekonomists.
Savukārt decembrī viņš paredz mazumtirdzniecības saglabāšanos salīdzinoši augstu, bet nākošā gada sākumā izaugsme jau kļūšot lēnāka. "Ja Eiropas lielākās ekonomikas ieslīdēs atkārtotā recesijā, cietīs eksportētāji un līdz ar to arī mājsaimniecību optimisms un mazumtirdzniecības apgrozījums. Ja situācija Vācijā un citas kaimiņvalstīs nebūs tik negatīva, mazumtirdzniecības apgrozījums turpinās lēni pieaugt," rezumē Kazāks.
Pēc viņa domām, lai situācija Latvijas ekonomikā kļūtu robustāka, mājsaimniecībām nepieciešams lielāku daļu nekā līdz šim novirzīt uzkrājumiem, kas ļautu vieglāk pārlaist negatīvus ārējus šokus.