Viens no galvenajiem jautājumiem, kuru vēlas noskaidrot deputāti, ir - kāda bijusi naudas plūsma bankā īsi pirms tās darbības apturēšanas, proti, kam izdevies un kam nav izdevies veikt pārskaitījumus. Tāpat deputāti vēlas uzzināt, cik daudz līdzekļu palicis bankā valstij, pašvaldībām, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem.
Komisija trešdien vērtēja divus piedāvātos pieprasījuma variantus - vienu bija sagatavojis deputāts Andrejs Elksniņš (SC), bet otru - Kārlis Eņģelis (ZRP).
Elksniņš pauda vēlmi iegūt daudz plašāku informāciju nekā bija piedāvāts otrajā pieprasījuma variantā, savukārt citi deputāti iebilda, norādot, ka atbilstoši likumdošanai komisija drīkst pieprasīt tikai to, kas atbilst tās kompetencei, kā arī to, ko attiecīgās iestādes drīkst sniegt.
Kritizējot Elksniņa piedāvājumu, vairāki deputāti norādīja, ka pārlieku apjomīgas informācijas pieprasīšana traucēs darbam, turklāt esot jādomā, vai pieprasītās informācijas nonākšana atklātībā nevar traucēt tiesībsargājošo institūciju veiktajai izmeklēšanai un nākamajai tiesvedībai.
Deputāti atzina, ka vajadzētu konsultēties ar ģenerālprokuroru par to, kādu īsti informāciju vajadzētu pieprasīt, lai nenotiktu izmeklēšanas darba traucēšana.
Kā ziņots, decembra sākumā Saeima pēc 34 opozīcijas deputātu pieprasījuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu un noteica, ka tā izveidojama uz deviņiem mēnešiem.