Laiks svinēt nelielu izaugsmi

Ekonomikas ministrija prognozē, ka šajā gadā kopumā Latvijas IKP pieaugs par 2,5% un līdzīgā tempā augs arī 2020. gadā. Diena apkopoja arī banku ekonomistu viedokļus par situāciju tautsaimniecībā un iespējamajiem attīstības scenārijiem.

Lēnākā Baltijā

Latvijas ekonomika šobrīd ir lēnāk augošā no visu trīs Baltijas valstu ekonomikām, uzskata bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš un skaidro, ka pie tā galvenokārt vainojami divi faktori, kas "Latviju ietekmē daudz vairāk nekā Lietuvu un Igauniju, t. i., koksnes standartproduktu cenu kritums un finanšu pakalpojumu eksporta krasā samazināšanās. Turklāt Latvijā pēckrīzes periodā bijusi Baltijā visvājākā mājsaimniecību kreditēšanas un mājokļu būvniecības cikla atgūšanās, precīzāk, tā gandrīz nav notikusi, un to skaudri izjūtam šobrīd, kad eksporta tirgu temperatūra ir ļoti nevienmērīga".

"Par spīti izaugsmes vārgumam, patērētāju vērtējumi par savu finansiālo situāciju un tās gaidāmajām izmaiņām ir tuvu visu laiku augstākajam punktam. Tas nepārsteidz, jo kopējais algu fonds audzis visai būtiski. Kopējā uzņēmumu peļņa un pašnodarbināto ienākumi arī palielinājās, bet mazāk," mudina ņemt vērā eksperts.  

P. Strautiņš arī uzsver, ka "Latvijas attīstība noteikti var būt straujāka un, pastāvot labvēlīgai apstākļu sakritībai, ir iespējams panākt un vairākus gadus noturēt tādu pieauguma tempu, kāds bija 2017. gadā, t. i., vairāk nekā 4%. Tas pat neprasītu radikālas izmaiņas valsts politikā, lai gan neapšaubāmi dažās jomās būtu vēlamas".

Trešajā ceturksnī uz IKP "visstiprākā ietekme bija ļoti lielajam kāpumam lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas auga par 13,4%. Mazāka, bet jūtama ietekme bija kritumam finanšu pakalpojumos par 14,3%, kas ir acīmredzamas un neizbēgamas sekas nozares "tīrīšanai". Nākamajā gadā šis notikums IKP dinamiku vairs nozīmīgi neietekmēs. Tāpat izaugsmi samazinājis kritums transporta pakalpojumos – par 4,6%, krītot austrumu-rietumu virziena pārvadājumu apjomam. Ir pagaidām nepārliecinošas pazīmes, ka šīs nozares kārtējā lejupejošā svārsta kustība varētu būt beigusies. Turklāt ir nozares, kurām klājas ļoti labi. Paātrinās jau gada pirmajā pusē apbrīnojami straujais kāpums medicīnā un sociālajā aprūpē, sasniedzot 10%. Tas rāda – lai kādi būtu šīs sistēmas efektivitātes trūkumi, tā spēj sniegt vairāk pakalpojumu, kad tai dod vairāk naudas. Diezgan sarežģītajos pasaules tirgus apstākļos un spītējot koksnes tirgus krīzei, par panākumu uzskatāms kāpums par 4,1% apstrādes rūpniecībā. Pēc tam, kad otrajā ceturksnī gandrīz apstājās būvniecības izaugsme, tā trešajā ceturksnī paātrinājās par 5,9%. Būvatļauju dati un mājsaimniecību kreditēšanas pieauguma atsākšanās sūta optimistiskus signālus par ēku celtniecību, taču infrastruktūras būvniekiem perspektīvas nav spožas. Ļoti labs rezultāts ir viesnīcu un restorānu nozarē – kāpums par 9,4%. Ļoti svarīga ziņa ir lielās un eksportā arvien nozīmīgākās komercpakalpojumu nozares spēcīgā kāpuma turpināšanās. Neparasts ir kritums sakaru un informācijas nozarē, bet kopumā šai nozarei šogad klājas labi. Ļoti nozīmīgs ir arī tirdzniecības kāpuma devums, pateicoties šīs nozares lielajam "svaram" ekonomikā. Tas acīmredzot atspoguļo uz eksportu vērstās vairumtirdzniecības ietekmi," skaidro eksperts.

Strautiņš prognozē, ka šogad Latvijas IKP pieaugums būs ap 2,5%, bet 2020. gadā tas visdrīzāk būs nedaudz zem 2%, turklāt "turpmākās izaugsmes temps ir atkarīgs no spējas laikus sākt dzelzceļa Rail Baltica būvniecību, par to diemžēl radušās šaubas".