Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" sacīja - tā kā ir uzsākts kriminālprocess, tad viņš nedrīkst detalizēti stāstīt par ko īsti ir iesniegta prasība Ģenerālprokuratūrā, vēsta aģentūra BNS. Grūbe tomēr atklāja, ka iesnieguma pamatā ir bijušas vairākas publikācijas internetā, kā arī latviešu un krievu valodā iznākošajās avīzēs. Viņš sacīja, ka publikācijās, uz kuru pamata iesniegts pieteikums. Ģenerālprokuratūrā, publicēta tāda informācija, ko varēja sniegt tikai kāda amatpersona.
Grūbe sacīja, ka iesnieguma pamatā nav Brazovska otrdien "100.pantā" atklātais, ka Krasovicka un Kargina ģimenes pērn procentu maksājumos par subordinētā kapitāla noguldījumu "Parex bankā" saņēmušas kopumā 4,9 miljonus latu. Advokāts sacīja, ka pats gan nav redzējis minēto pārraidi, taču, atsaucoties uz informāciju presē, pauda neizpratni, kādēļ Brazovskis runājis tikai par Karginu un Krasovicki, lai arī procentu maksājumus pērn saņēmušas vēl aptuveni 20 personas.
Viņš arī stāstīja, ka grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas no šā gada
jūnija liegs Karginam un Krasovickim saņemt procentus par ieguldījumu
subordinētajā kapitālā, ietekmēs vēl arī vairāk nekā 20 citas personas un
pastarpināti vairākus tūkstošus pensiju fondu dalībnieku. Grūbe piebilda,
ka, pēc publiski pieejamās informācijas, tie būs "Latvijas Krājbankas",
"Latvijas Hipotēku un Zemes bankas", kā arī "Parex bankas" pensiju fondu
dalībnieki.
Abi bijušie īpašnieki trešdien informēja, ka šajā lietā sākts kriminālprocess, izmeklēšanu uzticot Drošības policijai (DP). Ceturtdien DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa LETA apstiprināja, ka DP no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas veikšanai saņemts kriminālprocess, kas uzsākts 8.februārī pēc Krasovicka un Kargina iesnieguma.
Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 329.panta - par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Minētais likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
"20 gadu strādājot banku sektorā, mēs nekad neesam atļāvušies brīvi interpretēt vai, vēl jo vairāk, pārkāpt likumus, arī tos, kas regulē banku noslēpumu. Esam vienmēr aizsargājuši klientu intereses un mums uzticētos klientu personīgos datus. Tādēļ mēs esam šokēti par to, ka FKTK, kuras uzdevums ir aizsargāt noguldītāju intereses, ir vairakkārt publiskojusi strikti konfidenciālu informāciju, kā arī - un par to mums ir pamatotas aizdomas - neformāli nodevusi masu medijiem ziņas, kas nav izpaužamas," Kargina un Krasovicka paziņojumu citē BNS.
Bijušie "Parex bankas" īpašnieki informē, ka saistībā ar bankas noslēpuma izpaušanas faktiem ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesa sākšanu.
"Esam saņēmuši atbildi, ka 2010.gada 27.janvārī ir sākts kriminālprocess atbilstoši Krimināllikuma 329.pantam, izmeklēšanu uzticot Drošības policijai," sacīts Kargina un Krasovicka paziņojumā presei, norādot, ka abi bijušie bankas īpašnieki uzskata arī par nepieciešamu nosūtīt Drošības policijai izvērtēšanai kriminālprocesa ietvaros FKTK priekšsēdētājas vietnieka Jāņa Brazovska 16.februāra izteikumus Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" par to, ka Kargina un Krasovicka ģimenes pērn procentu maksājumos par subordinētā kapitāla noguldījumu "Parex bankā" saņēmušas kopumā 4,9 miljonus latu.
FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece, lūgta komentēt Kargina un Krasovicka izteiktos pārmetumus, sacīja, ka komisijas amatpersonas sniegs visu nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus tiesībsargājošajām iestādēm, ja tās to pieprasīs.
Jau vēstīts, ka valdība 16.februārī atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas no šā gada jūnija liegs Karginam un Krasovickim saņemt procentus par ieguldījumu subordinētajā kapitālā.
Pērn oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliedz bankai atmaksāt aizdevumus, kuriem tai radušās pakārtotās saistības, vai izmaksāt procentus par šādiem aizdevumiem. Grozījumi paredz, ka šāds aizliegums neattiecas uz banku, kas jau saņēmusi valsts palīdzību. Tādējādi Kargins un Krasovickis, kuru dēļ daļēji minētie likuma grozījumi tika ierosināti, turpina saņemt procentu maksājumus par subordinētā kapitāla noguldījumu vairāku simtu tūkstošu latu apmērā ik mēnesi.
"Parex banka" 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība nolēma to pārņemt valsts kontrolē. Pirms un pēc šā lēmuma no bankas aizplūda lieli noguldījumu apmēri, vēlāk bankai tika noteikti ierobežojumi debeta operācijām.
Pašlaik bankas 73,4% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
(pievienota 2.-4.rindkopa)