"Toties parādniekiem ļoti nepatīk, ja par to zina viņu vecāki, radi, kaimiņi, un tas viņiem rada lielu diskomfortu," norāda Katajs.
Viņa skatījumā parādnieka dzīve pēc Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekta pieņemšanas, kuru jau drīzumā Ekonomikas ministrija plānojusi virzīt izskatīšanai valdībā, tiks padarīta daudz komfortablāka un vieglāka.
Vienlaikus Katajs šaubās, vai Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts mudinās cilvēkus nokārtot savas saistības. "Tas veicinās tikai to, ka kreditori vairāk vērsīsies tiesā, jo pirmstiesas ceļā atgūtā nauda noteikti samazināsies," sacīja Katajs.
Arī citās valstīs parādu piedziņas pirmstiesas procesa regulējums ir ļoti stingrs, bet lielākoties šai lietai nepieiet tik trausli un bailīgi, kā tas tiek mēģināts panākt ar šo likumu, norādīja Katajs, atzīstot, ka nevienā valstī netiek pieļauta nekorekta rīcība pret cilvēku, bet toties informācija par to, ka cilvēks ir parādā, netiek uzskatīta par publiski slēpjamu informāciju vai tabu, kā tas ir Latvijā.
"Man liekas, ka likums šādā variantā īsti neattiecas uz mūsu valsti. Tas ļoti labi darbotos kādā no Skandināvijas valstīm, kur ir senas maksājumu kārtošanas tradīcijas un tās ir saistītas arī ar cilvēka statusu sabiedrībā. Skandināvijas valstu iedzīvotājiem ir pilnīgi citāda attieksme pret maksāšanu un nemaksāšanu, bet Latvijā cilvēki ļoti labi sadzīvo ar domu, ka ir kādam parādā," stāstīja Katajs.
Likumprojektā, viņaprāt, iekļauts viens "pilnībā nevajadzīgs" punkts, ka kontaktēties ar parādnieku var tikai pa līgumā norādītājiem kontaktiem.
"Jau nākamajā dienā parādnieks var nomainīt tālruni, dzīvesvietu un pat valsti, bet likums šādos gadījumos kreditoram ļaus nosūtīt viņam tikai vēstuli uz deklarētu adresi. Tas ir absurds. Ja cilvēks dodas prom uz Īriju, nav teikts, ka viņš mūk prom no nemaksāšanas, bet varbūt tur, kur viņam būs iespējas strādāt un nopelnīt, viņš būs gatavs sākt nokārtot savas parādsaistības," uzsvēra parādu piedziņas kompānijas valdes loceklis.
Viņš ir pārliecināts, ka tikai pie iespējas komunicēt ar parādniekiem veidosies abpusēji pozitīvs dialogs.
Ekonomikas ministrija darbu pie Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekta sāka pagājušā gada septembrī. Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts tiek izstrādāts, lai nodrošinātu taisnīgu praksi ārpustiesas parāda piedziņas procesā, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Janīna