Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Prognozē nelielu inflāciju

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, savukārt, salīdzinot ar šī paša gada martu, – par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

"Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujāks, nekā parasti šajā mēnesī tiek fiksēts jau kopš 1998. gada. Tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019. gada aprīlī. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā kāpa par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5%," skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš.
 

Pārtika kļūst dārgāka

"Liela cenu līmeni paaugstinoša ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%. Tas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3%. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais gada ceturtā mēneša laikā kopš 2008. gada. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014. gada maija. Pasaules pārtikas cenas ir pieaugušas visās galvenajās produktu grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļai, to noteica bažas par vājām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm, kā arī spēcīgais importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares," globālos procesus raksturo Salmiņš un turpina: "Paaugstinoša ietekme aprīlī bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa jūru, mājokļa īres maksai, ūdensapgādei un telekomunikāciju pakalpojumiem."

Eksperts uzsver, ka "lielākā cenas pazeminošā ietekme aprīlī akciju ietekmē bija cenu kritumam personīgās aprūpes precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 4,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1%".

Šogad vidējā gada inflācija varētu būt "ap 1,7–2%, tātad augstāka par 2020. gadā vēroto", prognozē EM Analītikas dienesta vadītājs. 

 
Straujš lēciens

Gada inflācija aprīlī "strauji palēcās līdz 1,7% tikai no 0,3% mēnesi iepriekš. Tas notika, jo bija spēcīgs bāzes efekts – Covid-19 pandēmijas ietekmes smagumpunkts pirms gada apvienojās ar neparasti lielu cenu kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Parasti aprīlī inflācija ir apmēram uz pusi mazāka", neparastās tendences akcentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Lielāko ietekmi uz cenām mēneša griezumā radīja apģērbi un apavi. Varētu pieļaut – ja cilvēki ir priecīgi, ka izstāvējuši rindu pie veikala un tikuši iekšā, viņi nebūs pārāk piekasīgi attiecībā uz cenām, kas redzamas cenu zīmēs. Taču nevarētu teikt, ka ar Covid-19 izplatības riskiem saistīto ierobežojumu atcelšanas iespaids būtu ļoti izteikts. Šo preču cenas aprīlī pieauga par 8,5%, kas seko sadārdzinājumam pirms mēneša par 7,2%, un cenas šajos divos pavasara mēnešos kopumā augušas par 16,3%. Tas ir normāls sezonālais jeb kolekciju maiņas efekts. Pērn šajā laikā apģērbu un apavu cenu kāpums bija mazāks, taču 2019. gadā tās martā un aprīlī kopā auga par 16,7%, bet gadu iepriekš pat par 19,6%, un līdzīgi bija arī 2018. gadā," savu redzējumu izklāsta Strautiņš. 

Tas, kas šī gada aprīļa inflāciju "dara neparastu, ir spēcīgais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums. Parasti pārtikas cenu kāpums procenta atzīmi pārsniedz rudens un ziemas, nevis pavasara mēnešos. Ļoti strauji auga svaigu dārzeņu cenas, nozīmīgi maciņus patukšoja arī olu, liellopu gaļas un brokastu pārslu sadārdzinājums", akcentē Strautiņš un turpina: "Ir ļoti viegli atrodams vaininieks cenu kāpumam šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli. Pandēmijas izraisītais naftas cenu kritums un cenu atgriešanās iepriekšējā līmenī radīja transporta izmaksu šūpoles, kas pērn aprīlī samazināja Latvijas patēriņa cenu inflāciju, bet šogad palielināja." 

 
Trūkst darbinieku?

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš savukārt uzsver, ka pēdējā laikā globālā mērogā «strauji ir augušas gan pārtikas, gan koka, gan metālu, gan citu resursu, gan arī transporta cenas. Tas liek domāt, ka turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā pārsniegs 2% un virs 2% tā būs arī 2021. gadā kopumā». 
"Galvenais ekonomiku un arī tieši inflāciju bremzējošais faktors, protams, joprojām ir ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi, piemēram, prasības, kas saistītas ar fiziskās distancēšanās ievērošanu. Ir jāpiemin arī bezdarba pieaugums, kas bremzē algu kāpumu un attiecīgi arī pakalpojumu cenu pieaugumu. Taču uzņēmēju aptaujas liecina, ka, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem un vērā ņemamo bezdarba līmeni, darbiniekus atrast atkal kļūst grūtāk. Tas nozīmē, ka pēc ierobežojumu mazināšanas varētu pieaugt pakalpojumu cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ar frizieru pakalpojumu cenām, kas aprīlī bija par 6,1% augstākas nekā gadu iepriekš," uzskata Āboliņš un prognozē, ka nākamgad inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5% līdz 3%.

Jāpiebilst, ka šā gada aprīļa beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,9%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits gan aprīļa beigās, gan maija sākumā bija ap 70 tūkstošiem, bet brīvo darba vietu skaits bija ievērojami mazāks – ap 17,7 tūkstošiem.  

Vēl jānorāda, ka Finanšu ministrijas sagatavotajā situācijas raksturojumā uzsvērts: "Lai gan pandēmijas negatīvā ietekme uz ekonomiku pakāpeniski mazinās, tomēr atsevišķās nozarēs, galvenokārt ar tūrismu saistītajās jomās, Covid-19 krīzes negatīvā ietekme joprojām saglabājas. Ieviestie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, kā arī būtisks ārvalstu tūristu plūsmas samazinājums joprojām negatīvi ietekmē tās pakalpojumu nozares, kas ir saistītas ar cilvēku apkalpošanu klātienē." 
 

Globālās tendences

Raksturojot cenu izmaiņas pasaulē, Swedbank ekonomiste Laura Orleāne skaidro, ka "gada sākumā sākto augšupeju pavasarī turpina pasaules izejvielu cenas, sadārdzinot ražotāju izmaksas". Vērojams, ka "Apvienoto Nāciju Pārtikas cenu indekss aprīlī auga vienpadsmito mēnesi pēc kārtas. Jāatgādina, ka jau tā augstās pārtikas cenas ietekmēja Ziemeļameriku, Dienvidameriku un arī citus nozīmīgus pārtiku eksportējošus reģionus skārušie plūdi un sausums. Pieaugums reģistrēts arī metālu un naftas cenām, kas ir pieaugušas līdz pirmspandēmijas līmenim", mudina ņemt vērā ekonomiste. 

Eirozonā aprīlī "tika novērots vidējā cenu līmeņa kāpums par 1,6%. Eirozonas patērētāji arvien biežāk min, ka tuvākajos 12 mēnešos gaida straujāku cenu kāpumu, taču pagaidām šīs patērētāju bažas nav lielākas, kā vēsturiski šādas bažas ir bijušas", norāda Orleāne un informē, ka "Swedbank šajā gadā Latvijā paredz inflācijas izaugsmi 1,8% apmērā, savukārt 2022. gadā patēriņa cenu līmeņa pieaugums varētu sasniegt pat 3%".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vieglāk atrast darbu

Ekonomikai atgūstoties, vairāk brīvo darbvietu un rūkošs bezdarbs.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses