Izaugsme pieņemas spēkā, bet situācijas darba tirgū kļūst arvien saspīlētāka. Tuvāko divu gadu perspektīvas apliecina, ka situācija būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošs darbinieku trūkums, bet nākamgad to papildus veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un noteikti arī audzēs inflāciju. Tāpat situācija budžetā, visticamāk, ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem.
Tēmas aktualitāte tikai palielināsies, tieši neviennozīmīgo tendenču un nepieciešamo risinājumu dēļ. Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs darbinieku ievešanas aizstāvju pulku.
Tikmēr, lai arī vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār, kaut arī 3. ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās amplitūdā no 2,7%-10,1%, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%), un nekustamo īpašumu nozari (-0,5 %). Tomēr, šādos apstākļos, iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas nav tik rožainas. Rezultātā palielināsies darbinieku migrācija. Tādēļ, visticamāk, lielāku algu kāpumu uzradīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti.
Izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas reģionos, kaut pašreizējais temps visos ir atzīstams. 3. ceturksnī Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos algas pieauga attiecīgi par 9,6%, 9,1% un 8,4%, kamēr Rīgā par 7,1%.
Šā gada algu pieauguma prognoze ir 7,6%, nākamgad 8,2%, 2019. gadā 7,2%.